Mairita Elksne dzīvo netālu no Sunākstes centra “Kļavāju” mājās. Par šo vietu viņa saka — man vienmēr patikusi Sunākste. Tā bija, ir un būs svarīga. Te uzaugusi, un pēc Rīgā pavadītiem gadiem viņa un ģimene pērn atgriezusies.
“Kļavājos” dzīvo arī Mairitas mamma. Mairita iesaistās vietējo rīkotajos pasākumos ar ziedu kompozīcijām, galdu dekorēšanu. Kā floristi viņu aicina rīkot meistarklases. Klasiskās ir pirms Līgo un Ziemassvētkiem. Pavasarī viņa māca, kā gatavot dekoratīvus traukus no bērzu zariem un kompozīcijas Lieldienu noskaņā. Mācījusies Latvijas Kultūras koledžā, zināšanas par kompozīciju veidošanu ieguvusi floristu skolā “Grieta”, kas darbojas Jelgavā. Dzīvojot Rīgā, strādāja ziedu salonā un paralēli kā pašnodarbinātā sāka piedāvāt meistarklases. Līdz šim tās notikušas ne tikai Sunākstē, bet arī Aizkrauklē, Jēkabpilī, Ādažos un joprojām arī Rīgā. Arvien biežāk uzaicinājumi nāk no kaimiņu pagastiem. Pagājušās nedēļas beigās Mairitas darbu varēja redzēt un iegādāties tirdziņā Sēlpilī.
Jāmācās noteikt cenu savam darbam
Par savu floristes stilu viņa saka, — neesmu moderna, kompozīcijās vienmēr patīk uzsvaru likt uz lauku vidi, materiāliem, kurus šeit var salasīt vai izaudzēt pati, ko Mairita arī dara. Sevi par biznesa haizivi noteikti nesauktu, bet dzīvojot Sunākstē, tālu no Rīgas, nākas piedomāt, kā nopelnīt. Pašreizējā situācijā, kad vīrs strādā Jēkabpilī, dēls mācās Salas vidusskolā, viena konkrēta nodarbošanās ar garantētiem ienākumiem vēl nav atrasta. Iespējams, ka šeit varētu būt vieta, kur cilvēki iemācās pagatavot sev vainagu, dekoru, kompozīcijas no dažādiem dabas materiāliem. Paralēli esot jāstrādā ar sevi, jāmācās noteikt cenu savam darbam un jāizraujas no vēlmes visu darīt vienai. Pagājušajā mācību gadā Mairita dēla klasē vadīja floristikas nodarbību un bērniem tā labi patikusi. Tāpēc radās ideja veidot jau gatavus komplektus, piemēram, ar izkaltētiem augiem, no kuriem bērns kopā ar vecākiem mājās var veidot kompozīcijas. Mairitas darbus var redzēt “Facebook” lapā “Flora&Svētki”.
Lielu atbalstu sniedz apkārtējie
“Saprotu, ka pie sevis reklamēšanas vajadzētu vairāk darboties, bet ieslēdzas latviskā kautrība. Man ir laba draudzene, kas sapurina, un kādu laiku viņas teiktais strādā,” stāsta Mairita. Tāpat viņa saka paldies katram, kurš ar padomu un darbu palīdzējis dažkārt nebūt ne vieglajā ikdienā — ģimenei, mammai, brālim, Jurim, Eduardam par to, ka viņi ir un vienmēr atbalsta. Paldies arī Jura vecākiem, māsīcai Rometai ar ģimeni, Eduarda krustvecākiem Ievai un Mārim, krustvecākiem, onkulim Nikolajam un Dainas tantei, izpalīdzīgajai Treimaņu ģimenei kaimiņos. Paldies par radošās dzirksts atbalstu māsīcai Karlīnai, Lilitas tantei un Ievas tantei, un Ramonai ar Vinetu par vietējo pamanīšanu un celšanu saulītē.
Ja līdzekļu būtu vairāk, “Kļavāju” mājas otrajā stāvā izveidotu floristikas darbnīcu. Lielākas taptu audzēto ziedu pļavas, arī siltumnīcas, atjaunotu kūti un izveidotu putnu dārzu. Šobrīd dārzā pie “Kļavājiem” arvien lielāks kļūst ķiploku lauks. Audzēšana labi padodas, bet lielākai platībai, piemēram, hektāram, apstādītam ar ķiplokiem vēl neesot nobriedusi. Lai arī šos augus Latvijā audzē daudzi, pieprasījums joprojām ir augsts.
Uz jautājumu — kas viņasprāt Sunākstei ir nepieciešams tūrisma jomā, Mairita teic, ka joprojām te pietrūkst atpūtas vietas, kas tikpat labi noderētu vietējiem — kur sakurt ugunskuru, paēst, pavadīt laiku pie dabas. Līdz šim bijuši mēģinājumi izveidot ceļu un peldvietu pie ezera.
Projekts “Sēlijas kopienu stāsti” tiek īstenots ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” projektu konkursa “Sēlijas kultūras programma” finansiālu atbalstu.
Reklāma