Saeimas darba kārtībā atkal nonācis jautājums par alkohola tirgošanas laiku, ko vairāki deputāti rosina būtiski ierobežot.
Kārtējais “karstais kartupelis”, par ko Saeimā nespēj ne vienoties, ne atbalstīt. Tas ir laikā, kad Latvija alkohola patēriņa ziņā ieņem vietu saraksta augšgalā. Tā vietā ir plašas diskusijas un laika staipīšana — kāds stundu noņem, kāds pieliek. Savukārt par visbargāko nodēvēts deputāta Jurģa Klotiņa ierosinājums, ka alkohola tirdzniecību no pirmdienas līdz sestdienai būtu jāaizliedz no pulksten 20 līdz 10, bet svētdienās pilnībā. Līdzīgi ierobežojumi jau vairākus gadus ir kaimiņvalstī Lietuvā, kur gan politiķi, gan veselības jomas pārstāvji atzinuši, kas tas darbojas, turklāt diezgan ātrā laikā jūtami rezultāti. Būtiski samazinājies traumu un nāves gadījumu skaits īpaši brīvdienās, un nedēļas sākumā mediķiem darba mazāk vismaz ar dzērājiem.
Kas kavē Latvijas politiķiem pieņemt stingru lēmumu, ja alkohols nav pirmās un pat ne otrās nepieciešamības prece? Bažas par cilvēku ērtībām? Atceros diskusijas Saeimā par to, ka alkohola tirdzniecību vajadzētu aizliegt 1. septembrī. Izklausījās tā, ka nav nekā briesmīgāka kā liegt mācību gada sākumu nosvinēt ar šampanieti vai kādu kokteili! Turklāt aizliegums tikai veicināšot alkohola pirkšanu.
Kā arguments nespējai radikāli pieņemt lēmumu šajā jautājumā ir arī ieņēmumi budžetā, kas vispār neiztur kritiku, ja domājam par tautas veselību. Daudz runāts arī par vecuma palielināšanu, no kura cilvēks var iegādāties alkoholu, tāpat par tā aizliegumu tirgot degvielas uzpildes stacijās. Grādīgo dzērienu patēriņš jauniešu vidū pieaug un dzērājšoferu skaits nemazinās, bet lēmuma pieņēmēji skaita stundas. Līdzīgi mums veicas arī ar citām lietām, kas citviet jau veiksmīgi ieviestas, bet Latvijā politiķi meklē un meklē vēl labāku risinājumu.
Reklāma