Kaspars Stenders: mācības ir labs instruments pret novecošanos

“Jāraizējas par lietām, ko vari ietekmēt. Gadi ir lieta, ko, lai kā vēlētos, nevar ietekmēt, un par to nav jāraizējas. Taču var piestrādāt pie nenovecošanas, un tam ir daudz paņēmienu, arī veselīgs dzīvesveids, veselīga domāšana,” saka aizkrauklietis Kaspars Stenders.
Kaspara dzimšanas vieta ir Aizkraukle, un viņam ir arī jaunāks brālis. Tā laika mazie aizkrauklieši, kad nedaudz paaugās, ceļu mēroja un pirmās gudrības smēlās bērnudārzos “Zīlīte” vai “Auseklītis”. Kaspars bija “Zīlītes” audzēknis un gāja uz turieni labprāt, lai tiktos ar draugiem un pablēņotos.
No 1. līdz 9. klasei Kaspars mācījās Aizkraukles 2. vidusskolā. Sākumā mācības padevās labi. Ātri pienāca sarežģītais pārejas vecums. Kāpēc gan jāmācās? Labi taču tāpat. Kādu nedarbu arī gadījās sastrādāt, par ko mammu sauca uz skolu. Sanāca tā, ka 7. klasē Kaspars palika uz otru gadu: “Iespējams, daudzi mani atceras tāpēc, ka paliku uz otru gadu, arī manas uzvedības dēļ. Bet tam bija arī savi ieguvumi — satiku jaunus draugus.” Neraugoties uz visu, no mācību priekšmetiem patika vēsture un ģeogrāfija, jo mācīja foršas skolotājas — Sirmace un Brimerberga.