Vai tūrisms nav pieprasīts?

INĀRA SUDARE,LAPU REDAKTORE

Kā pussprāgusi vista dzīvību velk tūrisma nozare — it kā jau ir vēl maķenīt silta, bet tāda riktīga uzrāviena nav.“Visbriesmīgākā ir neziņa par to, kas būs. Pērn tikai piecus mēnešus pastrādāju, kā būs šogad, nezinu, mūžīgie aizliegumi, kuri nāk no valdības puses citās nozarēs, patapināti liek sprunguļus arī tūrisma nozarē. Kabinetos sēžot, viņiem nav ne jausmas par tūrismu kā tādu Latvijā,” teic kādas tūrisma firmas gide. Šajās dienās ne velti Tūrisma krīzes vadības komiteja aicināja demisionēt finanšu ministru Jāni Reiru un veselības ministru Danielu Pavļutu. “Esmu ar abām rokām par!” teic mana sarunbiedre, kura tagad it kā skaitās darbā un it kā nē, nekādu pabalstu viņa nesaņem. 2021. gada tendences galvenokārt ir saistītas ar vietējo tūrismu, šķiet, tas gan īpaši neuztrauc Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu. “Tas nav ne veselības, ne finanšu, tas ir ekonomikas ministrs, viņam ir jāstrādā ar savām nozarēm. Tas izaicinājums, kas mums kā sabiedrībai ir, ka mēs nevaram mūžīgi uzturēt uzņēmējdarbību, ja uzņēmējdarbība nav īpaši pieprasīta,” komentēja valdības vadītājs. Varbūt tomēr vajadzēja apsēsties pie kopēja galda ar tūrisma speciālistiem un aprunāties, kāpēc savulaik tik ienesīga nozare divu gadu laika tā noplakusi un ko var lietas labā darīt.

Ceļotāji, kuri apmeklējuši citas valstis, teic, ka Latvija ar savu perfekcionismu aizliegumu ziņā izceļas — ne velti Jaunā gada svinības un Ziemassvētkus latviešu darba kolektīvi brauca svinēt pie kaimiņiem uz Lietuvu un Igauniju, tur nebija jāsēž vienam no otra dažu metru attālumā, tur svinības nebija jābeidz pirms pusnakts.

Arī SPA labumus latvieši brauc baudīt uz Igauniju. Pandēmijas pirmajā gadā tūrisma nozare bija viena no visvairāk skartajām ekonomikas jomām — tā piedzīvoja 80% kritumu. Skaidrs, ka atdzīvināt ar ierobežojumiem to nevarēs, šķiet, valdības ieskatā to vieglāk ‘‘norakt’’.