Visi sāk ar lielu sparu. Jaunā tautas mākslas sezona Aizkraukles novadā būs notikumiem bagāta

Dziesmu un deju svētki izskanējuši, un pēc neliela atelpas brīža sākusies jaunā amatiermākslas sezona. Kāda tā solās būt, kādi jaunumi gaidāmi kultūras jomā, “Staburagam” pastāstīja Aizkraukles novada Kultūras pārvaldes vadītāja Anta Teivāne.

“Dziesmu svētki ir lielais impulss, darba rezultāts, kas mūs iedvesmo, īpaši Dziesmu svētku kustības kolektīvus,” saka Anta Teivāne. “Ja vērtējam šīs sezonas sākumu, domāju, visi sāk ar jaunu sparu. Tas, ka pēc Dziesmu svētkiem kolektīvos mazinās dalībnieku skaits, ir mīts. Vismaz pirmajā posmā vēl ar piedzīvotajām emocijām darbojas, un sezonu visi ir sākuši. Ir jau notikuši vairāki atklāšanas pasākumi, par ko var uzzināt publiskajā telpā.”

Skaits nav mazinājies

Aizkraukles novadā ir ne tikai Dziesmu svētku kustības kolektīvi, bet arī citu nozaru, un visi ir sākuši darboties. Pie Dziesmu svētku kustības kolektīviem pieder kori, deju kolektīvi, amatierteātri, folkloras kopas, tautas mūzikas kolektīvi, pūtēju orķestri, koklētāju ansambļi, vokālie ansambļi, tautas lietišķās mākslas studijas. Paralēli tiem kultūras centros darbojas arī bērnu kolektīvi — gan deju, gan vokālie kolektīvi, popgrupas. Līdztekus šiem kolektīviem darbojas arī dažādu deju kolektīvi — mūsdienu deju, Eiropas deju, dāmu deju kolektīvi, kuri dejo dažādu stilu dejas. “To mēs lieliski varam redzēt ikgadējā Dejas dienā, cik daudz dažādu žanru pārstāvēts. Viena daļa kolektīvu darbojas kultūras centros, otra daļa — privāti,” teic A. Teivāne.

Tāpat darbojas dažādas interešu kopas, kas saistītas ar mākslu — gleznošanas studijas, audēju studijas, dažādi domubiedru pulcēšanās vai senioru klubi.

Aizkraukles novadā amatiermākslas kolektīvu skaits nav mazinājies, un to skaits svārstās ap 100. Visi nav pašvaldības dibinātie, un to skaits ir 15. Piemēram, Vietalvas amatierteātris, kas ir biedrības kolektīvs, ne pašvaldības finansētais. Līdzekļu ir maz, un jaunas amata vienības izveidi pašvaldība rūpīgi izvērtē. Kādu brīdi šis kolektīvs nedarbojās, tad darbību atsāka, cerams, ka nākotnē šo kolektīvu varēs atbalstīt. Līdzīgi ir ar gleznošanas un klūdziņu pīšanas studiju Skrīveros, kas darbojas par maksu, makramē studiju Sērenes bibliotēkā, Neretā ilgus gadus ir aušanas pulciņš, kas darbojas uz sabiedrības iniciatīvas pamata, pašlaik kultūras centra paspārnē darbojas senioru klubs. Iespējams, ka ir daudzas biedrības un klubi, kas darbojas noslēgti un jaunus biedrus neņem. Mūsu novadā ir daudz biedrību — ap 300, kuras var uzskatīt kā brīvā laika pavadīšanas iespēju, un tajās apvienojušies mednieki, makšķernieki, sportisti u. c.

Jauns diriģents vīru korim

Vai kolektīviem ir iepriekšējie vadītāji? Izmaiņas ir vīru korī “Staburags”. No šīs sezonas tā diriģents ir Jānis Trūps. Ar jauno vadītāju jau notikuši pirmie mēģinājumi. Ilggadējā diriģente Māra Batraga, kura ar kori strādāja no 1975. gada, devusies pelnītā atpūtā. “Māra Batraga šogad Dziesmu svētku katalogā iekļauta kā vecākā kora vadītāja Aizkraukles novadā,” teic Anta Teivāne.

Novadā ir izveidots vēl viens kolektīvs — vecākās paaudzes deju kolektīvs Mazzalvē, un to, tāpat kā vidējās paaudzes kolektīvu, vadīs Gunita Krievāne.

Kā katru sezonu, arī šajā starp tautas mākslas kolektīviem ir tādi, kas atzīmē savas darbības jubileju. Aizkraukles kultūras centra senioru vokālajam ansamblim “Maļinovij zvon” — 20 gadu jubileja. 25 gadus darbojas Kokneses kultūras centra senioru koris “Alaine”, ceturtdaļgadsimta jubileja arī Klintaines pagasta sieviešu vokālajam ansamblim “Dzirnas”, 10 gadus svinēs Daudzevas saieta nama deju kolektīvs “Kvēlziedes”.

Dāvana Sēlijai

Kādi tautas mākslas pasākumi paredzēti visa gada griezumā? “Lai arī gada plāns ir jau izveidots, taču, iespējams, laika ritumā varētu kaut kas mainīties.

Kā allaž, visā novadā gatavojas valsts svētku svinēšanai, notiks arī lāpu gājieni Lāčplēša dienā, koncerti, karogu braucieni un citi pasākumi. Kā kopīgs sarīkojums novada mērogā būs pašvaldības apbalvojumu piešķiršana valsts svētkos. “Katru gadu Valsts prezidenta kanceleja dāvina skaistu klasiskās mūzikas koncertu kādam kultūrvēsturiskajam novadam. Sēlijas novadā šogad izraudzīta Jaunjelgava,” stāsta Kultūras pārvaldes vadītāja. Valsts svētkos Aizkrauklē jau tradicionāli norisināsies izgaismošanas pasākums.

Gada nogalē katrā novada vietā notiks kultūras darbu organizatoru rīkotie pasākumi.

10. janvārī Aizkraukles kultūras centrā aizritēs pilsētas dzimšanas dienas pasākums “Gada notikums”, kas attieksies tikai uz Aizkraukles teritoriju. “Šobrīd situācijas apkopošana notiek pa nozarēm visā novadā. Rīkot visa novada gada notikumu pasākumu nav īsti nozīmes, jo jauniešiem ir savs pasākums, kurā viņi godina aktīvākos, uzņēmējiem — savs. Es ceru, ka arī mēs, kultūras nozare, sarīkosim savu balvu kultūrā par 2023. gadu. Cilvēki tiek apbalvoti pa nozarēm, un vēl izcelti svarīgākie notikumi ar pašvaldības apbalvojumu pasniegšanu,” teic Anta Teivāne.

Tautas mākslas svētki Barisona zīmē

6. aprīlī visi kori un citi vokālie kolektīvi tiks aicināti uz Garīgās mūzikas festivālu, kas notiks Aizkraukles baznīcā. Šāds pasākums tiek rīkots jau piecus — sešus gadus.

19., 20. aprīlī norisināsies amatierteātru saiets “Ūsiņdienas Aizkrauklē”, uz kuru tiks ielūgti visi 11 mūsu novada amatierteātri. “Mēs šajā kustībā iesaistām visus, kas vēlas,” saka A. Teivāne. “Arī valsts mērķdotācija paredzēta vadītāja algai, un tai iespējams pieteikt gan pašvaldības dibinātos, gan arī nedibinātos kolektīvus, kas izveidojušies uz sabiedriskajiem pamatiem. Tie varētu iesaistīties Dziesmu svētku kustībā, piedalīties pasākumos un skatēs, doties uz svētkiem un pretendēt uz dotāciju.”

21. aprīlī mūsu novadniekam Pēterim Barisonam tiks atzīmēta 120. dzimšanas diena ar koncertu Aizkraukles kultūras centrā. Tā kā Aizkrauklē ir komponista vārdā nosauktā mūzikas skola un ik pēc pieciem gadiem tajā notiek koncerts, kurā izskan Barisona mūzika, tāds iecerēts arī lielās jubilejas reizē. Pētera Barisona zīmē notiks arī Tautas mākslas svētki 25. maijā Staburaga pagastā. Svētkos piedalīsies muzicējošie kolektīvi, un šajā dienā plānots piemiņas brīdis Barisona atdusas vietā, iespējams, būs neliels koncerts Sēlpils baznīcā un komponista dzimtajās mājās. Noslēgumā būs lielkoncerts Vīgantes estrādē, kurā izskanēs dziesmas no Dziesmu svētku repertuāra. Iespējams, koncertu varētu papildināt arī kāds no deju kolektīviem.

Uz deju skati Aizkrauklē kolektīvi sabrauks 27. aprīlī. Deju skates aprīļa beigās Aizkraukles novadā jau notiek tradicionāli.

Vēl viens liels pasākums norisināsies Jaunjelgavā 29. jūnijā — “Sēlija rotā”. “Mēs vēlamies ierosināt, lai saglabātos vecā ciklogramma kā kādreiz — no vienas mazpilsētas uz otru, lai nav tā, ka vienu gadu Aizkraukles novadā, vienu — Jēkabpils, vienu — Augšdaugavas. Tad sanāks, ka Aizkrauklei bieži jārīko — proporcionāli daudz biežāk nekā lielajam Jēkabpils novadam, kur ir daudz mazpilsētu,” domā Anta Teivāne. Pērn lielo Dziesmu svētku dēļ “Sēlija rotā” nenotika.

Novada svētki — Koknesē

Notikums, kas vieno visus novada iedzīvotājus, ir Novada svētki. “Iepriekšējie divi svētki, kopš novads apvienojās, notika Aizkrauklē. 2024. gada 1. jūnijā tie norisināsies Koknesē. Diskutējot nolēmām, ka varbūt vajadzētu ņemt vērā labo praksi, kas bija laikā, kad vēl bija Aizkraukles rajons un svētki katru gadu tika rīkoti citā vietā. Šajā vasarā Novada svētki notika paralēli visās vietās, jo gatavojāmies Dziesmu un deju svētkiem. Nākamgad būs vieni lieli svētki Koknesē,” teic Anta Teivāne.

“Šeit mēs liksim tiltu uz nākotni — Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, un šajos svētkos piedalīsies visi skolu kori un deju kolektīvi. Tā būs arī skolu kolektīvu dziesmu un deju diena, jo 1. jūnijs ir Starptautiskā bērnu aizsardzības diena.”

Savi svētki notiks arī Aizkrauklē, Skrīveros, Neretā, Jaunjelgavā, Pļaviņās, Koknesē un citur, kā agrāk bija ierasts.

Šādās reizēs bieži pavīd neapmierinātība svētku koncertu dēļ. Vienā vietā tie ir bez maksas, kā pērn sporta svētkos “Bermudu divstūra” koncerts, citviet, piemēram, Skrīveru svētkos Intara Busuļa koncerts — par maksu. Kā šīs situācijas plānots risināt nākamgad? “Šis jautājums ir apspriests un analizēts daudzās un dažādās auditorijās,” saka Anta Teivāne. “Ļoti grūti ir rast vienotu pieeju visā novadā. Vienā vietā producents rīko koncertu — nomā telpas, pārdod biļetes un uzņemas risku, mēs savukārt tikai iznomājam telpas. Atsevišķos gadījumos budžetā tiek ieplānots, ka būs bezmaksas koncerts — pārsvarā 18. novembrī, Līgo svētkos utt. Pilsētu svētkos daudz kas atkarīgs no formāta. Šajā gadā Novada svētkos visur balles bija par maksu, Aizkrauklē — bez maksas, bet tas bija ar vienu mērķi, jo Aizkrauklē bija centrālais — galvenais — notikums. Arī formāts — kad deju koncerts beidzās, lai pārdotu biļetes uz otro daļu, visiem apmeklētājiem, kopskaitā ap 2000, un vēl 1000 dalībniekiem, būtu jālūdz iziet no stadiona, lai varētu iekasēt naudu par biļetēm. Bet cilvēki, kas iesaistīti svētku norisē, būtu pelnījuši koncertu un balli apmeklēt bez maksas. Kurš būtu pelnījis, kurš — nē? Visus aicinām gājienā, arī viņiem pienāktos baudīt vakara pasākumu! Tādēļ tika nolemts, ka koncerts un balle būs bez maksas.

Nākamgad, iespējams, kārtība tiks mainīta. Pirmām kārtām citādāks jau būs formāts. Novada svētku centrālais pasākums būs bez maksas. Uz vietām pasākumi būs par maksu, jo tā ir arī atbildība. Nevar cenzēt kultūras darbinieku darbu, norādot organizēt pasākumus tikai par maksu vai bez maksas. Budžets ir tāds, kāds ir. Ja kultūras darbinieks nolemj eksperimentēt ar kaut ko labu, viņš nosaka maksu par biļeti un var daļēji vai pilnībā atpelnīt ieguldīto, mēs ļaujam un nevaram to aizliegt. Šajā jautājumā nekad nevar pieņemt vienādu lēmumu — vienā vietā biļete var maksāt 5 eiro, citā vietā 10 eiro. Biļešu cenas ir tirgus regulēts process, cenrādī var iekļaut telpu un inventāra nomu.”

Pamatā — iedzīvotāju skaits

Kā daudzās nozarēs, arī kultūras lielākā problēma ir naudas trūkums. Vai nākamajā plānošanas periodā kultūras iestādēm tiks atvēlēts lielāks finansējums vai saglabāsies līdzšinējais? Kā teic A. Teivāne, vislabāk uz šo jautājumu varētu atbildēt ekonomists. Kultūras darbinieki plāno vairāk, jo visas izmaksas aug, un cerams, kāds procents uz vispārējā sadārdzinājuma kultūras pasākumos klāt nāks, bet tās nebūs lielas summas. “Mans priekšlikums būtu visu kultūras naudu likt kopā, kas ir attiecīgs procents no visa kopējā budžeta, kas ir redzams pēc iztērētā, un tad kultūras darbinieki vienotos, kādas attiecīgajā gadā ir prioritātes, nedomājot par remontiem un tekošajiem jumtiem, bet tieši par pasākumiem. Tad vienu gadu vienam var būt vairāk, citam — mazāk. Piemēram, šogad Sunākstē bija Dziedāšanas svētki, līdz ar to prioritāte Sunākstei. Ja atstājam teritorijām dalīt līdzekļus, tad finansēs nav izaugsmes. Mēs mēģinām lielos pasākumus, kas ir Kultūras pārvaldes budžetā, līdzsvarot, lai tie notiek visā novadā, lai mēs katru gadu citā vietā kaut ko lielu sarīkotu,” saka Anta Teivāne.

Pēc kāda principa tiek piešķirts finansējums mazajiem saieta namiem un kultūras centriem — pēc apmeklētāju skaita vai iedzīvotāju skaita konkrētajā teritorijā? Pamatā tiek ņemts vērā iedzīvotāju skaits, bet vai tas vienmēr ir rādītājs? Vairāk gan būtu jāņem vērā attīstība. Piemēram, Vīgante. Pagastā iedzīvotāju skaits ir mazs, bet parks Latvijā populāra tūrisma vieta. “Manuprāt, tur būtu jāiegulda vairāk naudas pasākumiem vasarā, lai cilvēki, braucot apskatīt Staburagu, apmeklētu arī pasākumus. Bet, tā kā iedzīvotāju skaits ir ļoti mazs, līdz ar to arī finansējums Staburaga pagastam ir ļoti mazs.

Ja budžeta plānošana būtu citādāka, tad ar savu attīstības redzējumu saprastu, kur vajag vairāk izdarīt.

Ja ir aktīvi kultūras darbinieki, viņi aktivizē arī kopienu. Var būt aktīva dzīve ar 300 iedzīvotājiem pagastā un ļoti pasīva ar 1000 iedzīvotājiem. Tas atkarīgs, cik daudz cilvēku ir izdevies iesaistīt,” uzskata Anta Teivāne.

Mazzalves saieta nams pirmajā vietā

Kultūras pārvaldes vadītāja teic, ka arī kultūras darbinieku ir pietiekami. Pēc novadu reformas papildu amata vienība tika izveidota Neretas kultūras centrā. Arī kultūras pasākumu skaits Neretas apvienībā ir pieaudzis. Pēc notikušo pasākumu skaita pirmajā vietā visā novadā ir Mazzalves saieta nams. “Te ir jautājums, kā mēs izprotam lietas. Kultūras resursiem ir plašs definējums. Tas ir gan tūrisms, gan tradīcijas, gan pieminekļi, muzeji, senie stāsti un viss pārējais. To visu viņi saliek kopā, kopā strādā un iet uz mērķi. Nav tādas nodalīšanās, kā mēs redzam citās vietās, piemēram, kultūras centrs dara savu, bibliotēka — savu, skola — savu, un būtībā nekur nepārklājas,” saka Anta Teivāne. Ir novērots, ka dažviet bibliotēkas rīkotajiem pasākumiem ir lielāka atsaucība nekā kultūras centru organizētajiem. “Principā visiem vajadzētu strādāt roku rokā. Piemēram, Dzejas dienas daudzviet rīko bibliotēkas. Tas ir ļoti jauki, bet kāpēc ne ar kultūras namu? Ja vēl kultūras nams iesaistītos ar režiju un dotu tam visam savu artavu, tad pasākums izdotos vēl labāks. Es vienmēr esmu rosinājusi, ka visiem ir jāsadarbojas un jāstrādā kopā. Nav pasākumam jānotiek kādā zālē vai bibliotēkā, tas var notikt parkā, muzejā un citur. Piemēram, Mazzalvē pasākumi notiek gan skolā, gan saieta namā un citur. Gan Mazzalvi, gan arī Iršus varētu nosaukt kā labos piemērus. Šobrīd arī Sunākste sāk iet šajā virzienā, par ko man ir prieks,” tā stāsta A. Teivāne.

Jāieklausās auditorijas vēlmēs

Kāpēc vienos kultūras centros ir daudz apmeklētāju jebkurā pasākumā, bet citur zāle pustukša, kaut viesojas populāri mākslinieki? No kā tas atkarīgs? Kultūras pārvaldes vadītāja pieļauj trīs aspektus. Pirmkārt, tas ir darbs ar auditoriju. Ja nenāk uz pasākumiem, nevar spriest, ka auditorija ir izlepusi un nezina, ko grib. Iespējams, nav pareizs formāts vai saturs vai arī nav noskaidrotas auditorijas vēlmes — nav atbilstošs pasākuma laiks, vieta, diena. Otrkārt, iespējams, nav tradīciju. Ir dažas vietas, kur var notikt vienalga kas, un visi ies. Piemēram, Aizkrauklē nekad neizdodas balles, jo te īsti nav tradīcijas, kad ballē sēž pie galdiņa, nāk ar groziņiem, dejo. Savukārt Skrīveros un Koknesē balles ir kupli apmeklētas. Trešais aspekts varētu būt, ka mainās cilvēku paradumi. Vajadzētu paanalizēt, kāpēc agrāk Aizkrauklē, kad viesojās profesionāli mākslinieki, zāle bija pustukša, bet tagad — pārpildīta? Bija kovida laiks, un visi saprata, ka jāmaina domāšana, ka var darīt citādāk. Pieauga degvielas cenas, līdz ar to vairs finansiāli nav izdevīgi braukt uz Rīgas teātriem, bet izrādes var noskatīties tepat. Tā ir globālā ietekme, kura būtu jāņem vērā. Kultūras darbiniekiem ir jāprot “noķert”, kas attiecīgajā brīdī ir pieprasīts. Nevis ņemot vērā savus subjektīvos aspektus, ka patīk konkrētais mākslinieks, bet gan objektīvos — to, ko sabiedrība pieprasa. “No vienas puses, auditorija ir jāizglīto, jāpiedāvā profesionālā māksla, no otras puses, jāieklausās auditorijas vēlmēs,” teic Anta Teivāne. ◆

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.