Ūdens līmeņa pazeminājums veicina ūdenstūrismu

Oktobrī, skaistajā krāsaino lapu periodā, tūristi var apskatīt Pērsi un Daugavu

Ja Pļaviņu HES remonta dēļ pazeminātais ūdens līmenis Daugavā pagājušajā gadā un arī šogad daudziem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem Aizkraukles novadā Daugavas krastā sagādāja problēmas, tad ūdenstūrismam tas bija pat ieguvums. Tie, kuri spēja pielāgoties un pārcelt laivu piestātnes, varēja priecāties par lielāku klientu pieplūdumu.

Viens no tādiem ir vikingu liellaivu “Lāčplēsis” un “Nameisis” saimnieks Arvīds Apfelbaums no Klintaines pagasta. Viņš iepriekš intervijā “Staburagam” sacīja — ja pagājušajā gadā, kad “Latvenergo” pazemināja ūdens līmeni Daugavā, tūrisma pakalpojumu sniedzēji bija šausmās, ka sezona būs izpostīta, tad ūdenstūrisma jomā efekts izrādījās tieši pretējs — bija ļoti daudz brauktgribētāju, tieši tāpat kā šogad.

Ne visi spēj pielāgoties

Viņam piekrīt arī kuģīšu “Vīgante” un “Sēlis” īpašnieks un kapteinis Uldis Albiņš no Staburaga. Kuģīša “Vīgante” darba vieta gan ir Koknesē, kur ikdienā piedāvā pusstundu garus braucienus, lai tūristi varētu apskatīt Pērsi un Daugavu, un šī pusotra mēneša laikā, kamēr Daugavā bija pazemināts ūdens līmenis, brīvdienās braucēju bijis īpaši daudz. Savukārt no Staburaga puses tika noorganizēti vairāki speciāli reisi ar mērķi apskatīt atsegtos Daugavas krastus, jo šajā laikā uz tiem paveras pavisam cits skats.

“Latvenergo” ziņoja, ka saistībā ar remontdarbiem ūdens līmenis tika pazemināts par nepilniem diviem metriem, kas it kā liekas, ka nav nekas liels, taču ar to pietiek, lai ūdens krastos pamatīgi atkāptos. Uldis Albiņš pastāstīja, ka, braucot pa Daugavu, novērojis, ka ne visi viesu nami spējuši pārcelt laivu piestātnes tuvāk ūdenim un nodrošināt tām piekļuvi, jo ūdens atkāpies pārāk tālu un laipas palikušas krastā, taču viņam pašam izdevās pielāgoties situācijai un turpināt darbu. Kuģa kapteinis piebilst — tūrisma braucieni ar kuģīšiem tiks nodrošināti vēl visu oktobri, jo sācies skaistais krāsaino lapu periods un atkal būs, ko redzēt.

Klinšu krasti vilina laivotājus

To, ka ūdens līmeņa pazemināšana Daugavā veicinājusi ūdenstūrisma attīstību, atzīst arī “Kajaku mafijas” vadītājs Jānis Krumbergs no Jēkabpils. Viņš šajā pusotra mēneša laikā rīkoja īpašas klinšu ekspedīcijas posmā no Klintaines līdz Koknesei, lai parādītu cilvēkiem Daugavas stāvkrastus un stāstītu par šo vietu vēsturi. Kopā tika noorganizētas kādas desmit ekspedīcijas un atsegtie klinšu krasti bija tie, kas laivotājus vilināja uz mūsu pusi un cilvēki brauca no dažādām Latvijas vietām. Arī tādi, kuri nekad agrāk nebija laivojuši. Bija braucieni, kuros devās pat desmit laivas. Jānis atzīst, ka tik vareni skati, kā pirms Daugavas uzpludināšanas, protams, nav vērojami, jo tajā laikā klinšu augstums bijis kādi 20 metri, bet arī mūsdienās šis skats ir iespaidīgs. Ja ikdienā braucot pa upi var redzēt tikai pašu klints virsotni kādu divu metru augstumā, tad laikā, kad nolaists ūdens, tie ir kādi seši metri — aptuveni trīsstāvu mājas augstumā.

Jānis Krumbergs atklāj, ka Klintaines apkaimē ir garākais stāvkrasts Latvijā — aptuveni 1,6 kilometru garā posmā. Viņš apzinājis visas vēsturiskās un interesantākās vietas, laivojot piestāj pie tām, pastāsta vairāk. Tā ir Andreja klints, kur agrākos laikos trenējās klinšu kāpēji, Oliņkalns, kur daļēji saglabājusies senā estrāde, Krustalīča un Kraukļu klintis, kas pagājušajā gadā tika atzītas par Latvijas ģeovietu.

Nākamajā gadā pazeminās atkal

“Latvenergo” ziņo, ka ūdenslīmeņa ilgāks pazeminājums Pļaviņu HES ūdenskrātuvē paredzēts arī nākamgad. Visi veicamie darbi tiks saskaņoti ar kontrolējošajām institūcijām, kā arī pašvaldības un spēkstacijas ietekmes zonā esošie uzņēmēji un iedzīvotāji jau laikus tiks informēti par periodu, kad tas notiks. Pēc pagājušā gada uzņēmēju iebildumiem, šogad Pļaviņu HES ūdens līmeni pazemināja vasaras otrajā pusē, kas ir par mēnesi vēlāk nekā pagājušajā gadā tieši aktīvākās tūrisma sezonas laikā. Un šogad atšķirībā no pagājušajā gada uzņēmēji un pašvaldība arī laikus par to tika informēti. Viss bija zināms jau martā, nevis kā pērn — tikai maijā paziņoja, ka jūlijā paredzēts pazeminājums.