Agita Grīnvalde-Iruka
Namu apsaimniekošanas uzņēmuma “Lauma A” vadītājs Andris Zābelis stāsta, ka šajā gadā Aizkrauklē saasinājušās problēmas ar pagalmu kaķiem un dzīvnieku barotājiem, īpaši pilsētas jaunajā rajonā jeb tā sauktajā Purvciemā.
Dzīvnieki nav vainīgi
A. Zābelis teic, ka lielākās problēmas ir pie mājām Lāčplēša ielā 25, Bērzu ielā 12, Jaunceltnes ielā 30 un 23/2. “Skaidrs, ka dzīvnieki nav vainīgi, ka viņi nonākuši uz ielas, un viņiem gribas dzīvot, ēst, padzerties. Tāpēc, no vienas puses, jābūt pateicīgiem tiem cilvēkiem, kuri uzņēmušies rūpes par šiem pagalma kaķiem. Taču, no otras puses, raugoties, šī kaķu barošana pagalmos rada problēmas citiem mājas iedzīvotājiem un arī namu apsaimniekotājiem. Kaķus baro gan pagalmā, gan pie ieejas kāpņu telpās vai pagrabā. Labi, ja vēl ir trauciņi un pēc tam tie tiek savākti, bet ir tādi cilvēki, kuri ēdienu atstāj uz zemes pie mājas vai pagraba durvīm,” saka A. Zābelis. Jāpiebilst, ka, piemēram, Jaunceltnes ielā 30 kāda kundze ēdiena paliekas kaķiem vienkārši izmet pa virtuves logu.
A. Zābelis atklāj, ka šogad “Lauma A” saņēmusi īpaši daudz iedzīvotāju sūdzību par klaiņojošajiem kaķiem, informācija par šo problēmu aktualizēta arī novada pašvaldības mobilajā aplikācijā. Piemēram, viena no sūdzībām saņemta no mājas Bērzu ielā 12, kur kaķene bija apbērnojusies un bija bariņš kaķēnu. “Lūdzām dzīvnieku aizsardzības biedrību “Felida” noķert kaķēnus un kaķeni, sterilizēt viņu, lai vairāk nevairojas,” piebilst A. Zābelis.
Viens aiztaisa, otrs atlauž
Būtiska problēma esot tā, ka šie pagalma kaķi visbiežāk mājvietu atrod namu pagrabos, kur noplēš apkures cauruļu izolāciju, rada netīrību, savairojas blusas, par ko saņemtas sūdzības no māju iedzīvotājiem un par ko pārliecinājušies arī uzņēmuma darbinieki. “Esam saņēmuši vairākus pieteikumus par kāpņu telpu un pagrabu dezinfekciju, un viena šāda procedūra maksā ap 150 eiro, par ko jāmaksā visiem mājas iedzīvotājiem. Esam kategoriski pret kaķu mitināšanos māju pagrabos, tāpēc mājās, kur ir šīs problēmas ar kaķiem, aiztaisījām pagrabu ventilācijas lūkas. Piemēram, Bērzu ielā 12 ziemā tās jau bijām aiztaisījuši, bet lūkas atlauza, un tagad mēs tās atkal aiztaisījām. Par šo bijušas pārrunas arī ar biedrību “Felida”. Tās pārstāvji vēstulē mums lūdza atstāt šīs lūkas vaļā, bet mēs tam nepiekrītam,” saka “Laumas A” vadītājs.
Apgalvo, ka oficiālu sūdzību nav
Pēc pagraba ventilācijas lūku aiztaisīšanas krūmājā, pie Jaunceltnes ielas 23/2. mājas un apstādījumos pie arodvidusskolas kopmītnēm tika noliktas kaķu mājas un dzīvnieku barošana turpinājās tur. Mājas sētnieki un iedzīvotāji ir neizpratnē par šādu rīcību, jo tās novietotas līdzās bērnu rotaļu laukumiem un smilšu kastēm, kur kaķi nereti dodas nokārtoties. Bērzu ielas 12. mājas iedzīvotāji jautā, vai kaķu mājas novietošana apstādījumos ir saskaņota ar pašvaldību un biedrību “Felida” un kurš to tur ir nolicis? Tāpat, cik pamatota bijusi mājas iedzīvotāju parakstu vākšana piekrišanai, lai ļauj kaķiem mitināties mājas pagrabā? Pie tam parakstus vākusi sieviete, kura nedzīvo šajā mājā, bet nāk kaķus barot no citas mājas. Pie šī ieraksta uz problēmām ar pagalmu kaķiem komentāros tāpat norādījuši citi iedzīvotāji, kuri apgalvo, ka šajā sakarā mēģinājuši sazināties arī ar dzīvnieku aizsardzības biedrību “Felida”, taču atsaucības nebija.
Dzīvnieku aizsardzības biedrības “Felida” valdes priekšsēdētājs Ingars Neija atklāj, ka biedrībā oficiāli sūdzības no iedzīvotājiem par problēmām ar pagalmu kaķiem nav saņemtas, taču biedrība no kaķu aprūpētājiem saņēmusi informāciju par dzīvnieku skaita palielināšanos, kā rezultātā ar brīvprātīgo barotāju palīdzību organizēta kaķu ķeršana ar humānām metodēm minēto māju Bērzu ielā 12, Jaunceltnes ielā 23/2 un Lāčplēša ielā 25 pagrabos. “Pēc mūsu iesaistes ielas kaķu skaits šajās vietās būtiski samazinājās, taču pieauga dzīvnieku skaits biedrības telpās Spīdolas ielā 11,” stāsta I. Neija.
Par visiem atbildību uzņemties nevar
Lūgts sniegt plašāku skaidrojumu par darbu ar dzīvnieku barotājiem māju pagalmos un kāpēc dzīvniekus nevar barot tikai tam speciāli izvietotajās mājiņās, biedrības vadītājs aptaujājis gan pārējos valdes locekļus, gan aktīvākos brīvprātīgos palīgus un stāsta, ka brīvprātīgie dzīvnieku barotāji baroja kaķus noteiktās vietās iepriekš minētajās adresēs pagrabtelpās, kur netraucēja šī nama iedzīvotājiem. “Ar mums zināmajiem barotājiem regulāri veicam pārrunas, apmācības un uzturam saziņu — koordinējam, kā arī esam slēguši vienošanās par dzīvnieku barošanu un barošanas vietu uzturēšanu kārtībā. Šobrīd Bērzu ielā 12 un Jaunceltnes ielā 23/2 barošana notiek pie kaķu mājiņām. Ar visiem barotājiem biedrība regulāri sazinās, taču mēs nevaram kontrolēt visu pilsētas iedzīvotāju patvaļīgu rīcību dzīvnieku barošanā. Tas būtu jāuzņemas mājas apsaimniekošanas darbiniekam (sētniekam), par šo faktu ziņojot pašvaldības policijai,” skaidro biedrības valdes priekšsēdētājs.
Pašvaldība liek mājiņas novākt
Ingars Neija skaidro, ka kaķu mājiņas Bērzu ielā 12 un Jaunceltnes ielā 23/2 novietojusi biedrība “Felida” un tās noliktas vietās, kur uzņēmums “Lauma A”, nesaskaņojot savu rīcību ar mājas iedzīvotāju viedokli un neieklausoties biedrības iebildumos, aizvēris visas pagrabu ventilācijas lūkas, pie tam atstājot dažus dzīvniekus iesprostotus pagrabā. Dzīvnieku aizsardzības likums nosaka, ka nedrīkst atstāt dzīvnieku bezpalīdzīgā situācijā — bez ēdiena un pajumtes, tāpēc biedrība jau augustā vērsās pie pašvaldības ar lūgumu atļaut minētajās adresēs uzstādīt kaķu mājiņasbarotavas, tādējādi cenšoties nodrošināt nelaimīgajiem, no pagrabtelpām padzītajiem dzīvniekiem vismaz ēdināšanu. Rakstisku atbildi biedrība nav saņēmusi.
Savukārt Aizkraukles pilsētas un pagasta pārvaldnieks Aigars Zīmelis, atbildot uz pilsētas iedzīvotāju jautājumu mobilajā aplikācijā par kaķu māju izvietošanu, kā arī iedzīvotāju aptaujāšanu, ziņo: “Pašvaldība nav saskaņojusi jeb devusi atļauju kaķu māju novietošanai pie mājām Bērzu ielā 12 un Jaunceltnes ielā 23/2, un dzīvnieku aizsardzības biedrībai “Felida” kaķu mājas ir jānojauc. Par aptaujas veikšanu ir bijusi trīspusēja tikšanās ar “Laumu A”, biedrību “Felida” un pašvaldību, kurā pārrunāta aptaujas veikšanas kārtība. Viss, kas saistīts ar dzīvojamās mājas pagrabtelpu izmantošanu, ir dzīvokļu īpašnieku ziņā un risināms ar ēkas namu apsaimniekotāju.”
Gatavo informatīvos materiālus
Andris Zābelis stāsta par pieredzi, kādu guvis, viesojoties Ķekavas novadā un dzīvnieku patversmē “Mežavairogi”. Tur izgatavotas speciālas kaķu mājas, kuras novietotas blakus atkritumu konteineru laukumiem un tur ļauts arī dzīvniekus barot. Kaķu mājas darinātas sadarbībā ar skolu jauniešiem, savukārt par dzīvnieku vairošanās ierobežošanu ir vienošanās ar “Mežavairogiem”.
“Lauma A” gatavo informatīvos materiālus, kurus plāno izvietot gan problemātisko māju kāpņutelpās, gan izsūtīt iedzīvotājiem saistībā ar kaķu turēšanu, barošanu un vairošanos. “Mūsu mērķis nav sodīt šos kaķu barotājus, taču kopīgi jāmeklē risinājums, lai tas neradītu problēmas pārējiem iedzīvotājiem. Kaķiem ir jādzīvo pie saimniekiem vai patversmē, nevis māju pagrabos, pagalmos vai kāpņu telpās,” pārliecināts ir A. Zābelis.
Jāmeklē risinājums
Jautājām biedrības “Felida” vadītājam, kādu viņi redz šo risinājumu un vai situācija, kad pagalmu kaķu un viņu barotāju nav vispār, maz ir iespējama?
“Jā, tā ir utopiska ideja — cīņa ar vējdzirnavām un sekām, nevis cēloni, jo kaķi uz ielas ir, bija un būs. Pilsētvidē iela ir viņu mājas, un pagrabs — patvērums. Jebkurā gadījumā pagrabi tukši nepaliks, mūsuprāt, kaķu vietu, visdrīzāk, aizņems grauzēji — peles vai žurkas, kas tiešām pagrabos var nodarīt daudz lielāku skādi nekā kontrolēta kaķu uzturēšanās. Cēlonis bezsaimnieku kaķu skaitam ir mūsu līdzcilvēku bezatbildība, kuri bez sirdsapziņas pārmetumiem izmet savus apnikušos dzīvniekus uz ielas un veicina nekontrolētu vairošanos. Ir gadījumi, kad apzināti tiek traucēta kaķu ķeršana no dažu iedzīvotāju puses, bojājot uzstādītās kaķu lamatas, izlaižot no tām noķertos kaķus un konfliktējot ar biedrības pārstāvjiem. Tas sarežģī mūsu darbu un iespējas kontrolēt veselību, sterilizācijas/kastrācijas faktu un bezsaimnieku kaķu skaita palielināšanos. Mūsu valstī dzīvnieku aizsardzības sistēma un tās regulējums ir nepilnīgs, tāpēc individuāli un lokāli jāvērtē katrs gadījums atsevišķi, izvērtējot patieso, nevis teorētiski vēlamo. Jāuzklausa sabiedrības viedoklis, visām iesaistītajām pusēm jāmeklē kompromiss, konkrētā situācijā labākais risinājums. Mēs, dzīvnieku aizsardzības biedrība, esam pateicīgi tiem brīvprātīgajiem, kuri par saviem līdzekļiem, nežēlojot laiku, saņemot nievas un pārmetumus, turpina savu misiju, palīdzot nelaimīgajiem, bez ēdiena, pajumtes, siltuma un mīlestības palikušajiem “mazajiem brāļiem”,” piebilst I. Neija.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.
Reklāma