Ignorēšana nav ilgtspējīgs un produktīvs risinājums

Pagājušajā nedēļā uzzinājām Ministru prezidentes Evikas Siliņas veidotās valdības ministru vārdus, kā arī to, ka Saeimas spīkere tagad ir Daiga Mieriņa. Izdzirdot par dažiem konkrētiem personāžiem augstajos amatos, mati cēlās stāvus. Antireklāma reizēm esot krietni iedarbīgāka par pozitīvu reklamēšanos — lai kā man gribētos skaļi neminēt Viktora Valaiņa vārdu, es nespēju izvairīties. Jaunais ekonomikas ministrs man izraisa vislielāko nepatiku. Konkrēta iemesla dēļ viņš savulaik vērienīgi maldināja vēlētājus, izplatot nepatiesas ziņas par Aizkraukles novadā paveiktajiem darbiem. Uzņēmās slavas laurus nevietā. Es tolaik naivi ticēju, ka šis notikums, kura faktus iespējams pārbaudīt un saukt pie atbildības maldinātāju, politiķi piebremzēs. Kā redzam, karā visi līdzekļi atļauti.
Redzot viedokļu dažādību, cīņu par varas sadali, mani māc šaubas, ka jaunā valdība spēs strādāt vienoti valsts un iedzīvotāju labklājības labā. Ilgstoši uzmanības centrā bijusi politiskā virtuve, vairs pat neatminos nozīmīgos darbus vai plānus, tikai varas segas raustīšanu. Prātā gan iesakņojies kāda žurnālista izteikums par Siliņas valdību — reizēm uz švakiem pamatiem būvētas kazarmas mēdz nesagāzties ilgi. Vai šī būs tā reize?