Atmiņa — pavediens uz nākotni.

Aizvadītā nedēļa aizritēja barikāžu laika atmiņu zīmē. Saistībā ar to Staburaga saieta namā sestdien notika saviļņojošs pasākums — Daigas Kalniņas fotogrāfiju izstādes atklāšana. Lielākā daļa fotogrāfiju bija apskatāmas pirmo reizi. Izstādē redzamie 64 mirkļi skatītāju burtiski ievelk laika pirms 31 gada sajūtās. Uz izstādes atklāšanu bija ieradušies pārstāvji no Jēkabpils novada domes, jo izstāde tapa arī ar viņu finansiālu atbalstu. Vairāki pasākuma dalībnieki bija tā laika liecinieki, un viņu atmiņas klātesošos aizveda uz barikāžu laika notikumiem. Daļa gan toreiz dzīvoja citos novados. Tā, piemēram, Seces pagasta pakalpojumu centra vadītājs Arnis Mencendorfs uz barikādēm devās no Alūksnes, viņš toreiz bija kolhoza priekšsēdētājs, Jānis Rutkevičs uz barikādēm devās no Cēsīm, Aivars Bite un Edgars Rudaks — no Aizkraukles. Atmiņu stāstos dalījās arī Gunārs Ločmelis, Vitolds Galvanovskis, Sēlijas ansambļa dalībniece Iveta Tāle, pati fotogrāfiju autore Daiga Kalniņa. Pirms trim gadiem plašāku pasākumu rīkoju Jumpravā, aicinot barikāžu dalībniekus pie atmiņu ugunskura un ārā varītas zupas katla. Toreiz bija liela atsaucība, tas mani rosināja barikādēm veltītu pasākumu organizēt arī šogad Staburagā. Diemžēl daudzās vietās novadā barikāžu atmiņu laiks aizritēja klusi, it kā tāda notikuma mūsu vēsturē nebūtu bijis. Taču bez pagātnes nav nākotnes, un, manuprāt, jāsauc kopā barikāžu aizstāvji, jo ar katru gadu viņu paliek mazāk. Atmiņa ir pavediens uz nākotni. Es vēlos, lai šos stāstus dzird jaunā paaudze, arī mani skolēni, lai saprot, ka brīva Latvija nenokrita kā no gaisa. Diemžēl es pati barikāžu laikā biju Liepājā, mācījos Pedagoģiskajā institūtā.