Ginta Grincēviča
Saulainā rudens dienvidū Aizkraukles Sociālā dienesta dārzā notika senioru biedrības “Askrāde” rīkotie ražas svētki un rudens labumu tirdziņš. Acīm pavērās gardēžu paradīze — desmitiem tomātu šķirņu, āboli, gurķi, ķiploki, marinējumi. Tik daudz gardumu! Čaklākie dalījās ar saviem šīs sezonas dārza labumiem, sanākušie apmainījās receptēm, pārrunāja sezonas ražīgumu, minēja mīklas un iepazina pilsētvides komposta kasti.
Uzmanības centrā — tumšie tomāti
Lielu interesi un potenciālo ēdēju uzmanību izpelnījās vērienīgais tomātu šķirņu klāsts. To variācijas krāsā no gandrīz melniem, koši sarkaniem līdz spilgti dzelteniem, izmēros — plaukstas un naga lieluma dārzeņi, pārsteidza. Lielākā daļa tomātu bija no Irēnas Žurzdinas dārza. “Man patīk pārzināt dažādas tomātu šķirnes, atzīmēt un ievākt sēklas. Biedrībā ir dārznieku grupa, kurā apspriežam pieredzi un gatavošanu, kā arī degustējam dažādas šķirnes un dalāmies ar sēklām. Ja dārzniecībā “Neslinko” ir kādi jaunumi, pasūtām un izmēģinām. Tomāti interesē visiem! Šogad bija ražens gads. Karstais periods gan bija izaicinājums — otrie ķekari neaizmetās. Šogad tomāti ļoti labi auga tieši ārā, pat kaprīzie siltumnīcas tomāti ārā jutās labi. Es lielākoties tomātus lieku savā sulā, kādreiz arī želejā gatavoju. Ko bērni pasūta, to arī daru. Meita no tomātiem gatavo lečo un citus ēdienus. Daudzi jūsmoja par ‘Gargamel’ šķirnes tomātiem, arī man tie ļoti patīk. Pirmkārt, šie tomāti ir ļoti skaisti un cieti, nepaliek ātri mīksti. Tāpat šiem tomātiem ir lieliska garša. Vēl man ļoti patīk ‘Dārgums ametists’ — šīs šķirnes tomāti ir lielāki, bet tie ir visnotaļ kaprīzi. Siltumnīcā augiem lapiņas vīta, bet ārā šī šķirne šogad padevās brīnišķīgi. Visi tumšie tomāti ir ar ļoti labu garšu. Vēl viena šķirne, ko var paslavēt, ir tumšā ‘Vērša sirds’ — lieli, labi nogatavojās un gardi tomāti, kuriem vajag caurvēju un gaismu. Jāstāda pie durvīm, lai dārzenis sniegtu maksimumu,” zina stāstīt tomātu pazinēja.
Receptes odziņa — sojas mērce
Pie cita galdiņa stafeti pārņēma Irēnas Žurzdinas meita Karīna. Viņa sanākušo interesi piesaistīja ar pašas gatavotās klasiskās franču sīpolu zaptes burciņām. “Mana slepenā sastāvdaļa, kas nav citās šīs receptes versijās, ir sojas mērce. Tā ir ļoti garda karstmaizēs ar sieru. Roka jau piešauta, gatavoju trešo gadu. Izmantoju pašas dārzā audzētos sarkanos sīpolus, ja pietrūkst — pērku no vietējiem zemniekiem. Šis bija īpašs gads arbūziem, to bija ļoti daudz. Mums bija trīs veidi un visi izauga ļoti labi. Melones šogad pievīla, laikam nepatika laikapstākļu svārstības, pērn bija labāka to raža. Esmu visās iespējamās dārzniecības “Facebook’’ tīkla grupās, tur var smelties dažādus ieteikumus. Par arbūziem ir ļoti vienkārši rūpēties, tie nesagādā nekādas galvassāpes. Galvenais — pareizi iestādīt, netraumēt saknīti. Ne to vajag ravēt, ne laistīt vai čubināt, arbūzam patīk, ja to atstāj mierā. Protams, ja ir liels sausums, tad mazliet jāaplej, bet būtībā nekādu piepūli nevajag. Arbūzus var izaudzēt, persikus, aprikozes — visu var izaudzēt!” savu pieredzi atklāj Karīna.
Jaunums — katalpa un tropu augļi
Ražas svētkus kopā ar sievu, kura ir senioru biedrības padomes locekle, apmeklēja arī Jānis Galviņš. “Sieva iesaistījās pasākuma organizēšanā, es līdzi. Man patīk, pašam ir dārzs, apstādījumi. Es varu palielīties ar krāšņumkokiem. Katru gadu aizraujos ar kaut ko jaunu. Šogad studēju katalpas augu, kura izcelsme ir Ziemeļamerika, bet tie ieklīduši arī pie mums. Tāpat izzināju un pirmo pieredzi šovasar guvu arbūzu un meloņu audzēšanā. Jau tagad gatavoju zemi, lai nākamgad atkal audzētu tos. Šogad viss, kas dārzā bija iesēts un iestādīts, izauga ciešami. Esmu puslīdz apmierināts, nekas nav īpaši izcēlies, bet arī postažas nav — to pamanu un novēršu laikus. 40 gadu biju agronoms, dārza darbi neatlaiž. Apmeklējot ražas svētkus, smeļos idejas, tiekos ar cilvēkiem un apmainos ar zināšanām, konsultējamies,” stāsta Jānis Galviņš.
To, ka dārza labumi šogad padevušies dažādi, apstiprina arī Aizkraukles senioru biedrības “Askrāde” valdes priekšsēdētāja Ērika Dāldere: “Paprika mani šogad nošokēja un gandrīz neizauga, bietes savukārt ir lielas, kartupeļi — labi. Ja tā paskatās, katru gadu kāds dārzenis padodas labāks, cits pieticīgāk.”
Mācīsies kompostēt pilsētvidē
Pasākuma laikā pie nojumes stāvēja noslēpumaina melna kaste. Līga Kriškijāne, Aizkraukles novada jaunatnes lietu speciāliste, atklāja, ka tā ir jauniešu projektā iegādāta komposta kaste. Kompaktā dizaina dēļ tā ir piemērota pilsētvidei — viegli pārnēsājama, nepieejama žurkām un dažādiem kukaiņiem. Ikdienā tā būs pie jauniešu garāžiņas, turpat sociālā dienesta teritorijā. Jaunieši sadarbībā ar senioriem mācīsies veidot kompostu, ko nākamgad izmantot kopienas dārzā kā organisko mēslojumu. “Tajā var mest ābolu serdes, mizas, lapas. Šādā kompostā nav ieteicams mest ķiršu, avokado un citu produktu kauliņus, gaļas produktu kaulus, jo tie ilgi pārstrādājas. Jo izmetamie produkti būs smalkāk sadalīti, jo ātrāk tie pārstrādāsies. Komposta kastei ir divi nodalījumi, vispirms aizpilda vienu — aktīvo daļu, pēc tam otru pusi. Kompostējot, kastes saturu nepieciešams dažas reizes dienā apgriezt, lai saturs vienmērīgi samaisītos. Kaste ir veidota no īpaša materiāla, noslēgta. Iekšā veidojas apstākļi, kas veicina produktu sadalīšanos, kā rezultātā tiks iegūts komposts puķu dobēm. Daudziem jauniešiem varbūt nav nojausmas, kas komposts īsti ir. Mēs dzīvojam pilsētā, un mums nav iespējas ikdienā tādu veidot. Tas būs mūsu kopīgais eksperiments. Vienā pusē ierīkots termometrs, kompostēšanas procesā jāuzrauga mitrums — to visu mācīsimies darot,” stāstīja L. Kriškijāne.
Reklāma