Gricgales krogs dzīvo! Maltīte un kopābūšana ar dzejisku pieskaņu

Aizvadītajās brīvdienās pie Pilskalnes pagasta Gricgales Medņu kroga nezviedza vis nogurušu ceļinieku zirgi, kā tas bija 19. gadsimtā, bet piestāja ”dzelzs rumaki”. Te notiekošās Mājas kafejnīcu dienas apmeklēja vairāk nekā 100 interesentu. Svētdien viesu vidū bija arī kroga īpašniece, rakstniece Lūcija Ķuzāne.

Pilda rakstnieces vēlējumu

Lai senajai ēkai dotu jaunu elpu, kādreizējie gricgalieši un tūristi regulāri tiek aicināti kopīgi svinēt svētkus un piedalīties dažādos pasākumos. Ne tikai ar vēderpriekiem, bet arī izziņas bagātiem materiāliem ausīm, acīm un sirdij. Tāds bija arī ēkas īpašnieces, rakstnieces Lūcijas Ķuzānes vēlējums “Upmales mantiniekiem”, kuri savā gādībā pārņēmuši šo ēku. 1983. gadā rakstniece Lūcija Ķuzāne (Medne) krogam deva jaunus un vēl nebijušus uzdevumus: kļūt par liecinieku tai Gricgalei, kāda te veidojās aizgājušos gadsimtos, un aizpildīt to tukšumu, kas rodas, ja civilizācija no agrāk apdzīvotām un rosīgām Latvijas kultūrvidēm atkāpjas.

Dzejas dienu noskaņas

Pa šiem gadiem Gricgales krogā rīkoti daudzi kultūras pasākumi un tas bijis kā magnēts, kurš spējis piesaistīt ne tikai pašmāju, bet arī ārzemju tūristus. Gan ekskursantu grupas, gan individuāli ceļotāji te klausījušies stāstījumu par bagāto Sēliju. Izziņas bagātas bija arī šīs 2023. gada Mājas kafejnīcu dienas, kur svētdien bija iespējams ne tikai baudīt svaigu kāpostu zupu ar cūkgaļas frikadelēm un cienāties ar kartupeļu pankūkām, bet arī veldzēties Dzejas dienu noskaņās. Par to bija parūpējušies draugi no Ābeļu pagasta bibliotēkas. Novadpētniece Lidija Ozoliņa dalījās atmiņās par Veltas Tomas un Jāņa Jaunsudrabiņa līdzgaitnieci un novadnieci Zentu Liepu, kuras pēdējais dzejoļu krājums, kas tapis pirms 35 gadiem, pirmo reizi izdots šogad. 13. septembrī atzīmēja arī 35. gadskārtu kopš Zentas Liepas aiziešanas mūžībā. Ābeļu amatierteātra “Cerība” režisora, aktiera un šlāgerdziesmu izpildītāja Pētera Draņeviča vadībā bija iestudēti Sēlijas novada dzejnieku lasījumi. Skanēja Raiņa, Jāņa Akuratera, Alberta Kreņevska, Jāņa Jaunsudrabiņa, Veltas Tomas, Viļņa Vietnieka dzeja.

Kā gide ar izziņas bagātu materiālu dzejnieku pasaulē ievadīja Ābeļu un Gārsenes novadpētniece Ausma Bērziņa. “Vecumā jau viss no galvas izskrien, bet nu kaut kas ir arī saglabājies,” pēc dzejas lasījumiem teic rakstniece Lūcija Ķuzāne, un kā pasākuma saldēdiens izskan viņas deklamētais Rūdolfa Blaumaņa dzejolis “Tālavas taurētājs”, kurš netieši atgādina arī par šobrīd netālu esošo karu.

Pasākums ar gandarījumu

Kafejnīcu dienas lielākā vai mazākā mērā saistītas ar vēderpriekiem, tad īsti piemērots bija arī Jaunsudrabiņa stāsts “Siļķes” Pētera Draņeviča lasījumā. Priekšnesums piedevām vēl tika paspilgtināts ar pasākuma apmeklētāju cienāšanu ar ļoti gardām siļķu maizītēm. Kultūras daļa Gricgales dārzā beidzās ar pamatīgu smieklu šalti, ko raisīja skečs par ārsta apmeklējumu.

— Te ir laba aura, noteikti brauksim vēl, — teica ne viens vien apmeklētājs. Biju lieciniece arī mirklim, kad te satikās vairāk nekā 20 gadu neredzējušās attālas radinieces.

— Paldies visiem ciemiņiem, kas te ieradušies un paskatījušies manā Gricgalē, kura vēl, kā par brīnumu, dzīvo. Šī vieta Gricgalē ir vienīgā, kas vēl tā īsti dzīvo, — ar gandarījumu teic rakstniece Lūcija Ķuzāne. Tā ir pateicība arī “Upmales mantinieku” vadītājai Lidijai Ozoliņai, kura ar savu komandu un allaž enerģiskajām saimniecēm krogu pārvērtušas par savdabīgu kultūras centru.