Valodas “pērles” ved pretī iznīcībai

Mākslīgais intelekts, virtuālais asistents, teksta pārvēršana runā un otrādi — progress, kas ienāk mūsu dzīvē, mūsu ikdienā un droši vien radīts ar domu padarīt ērtāku un ātrāku informācijas ieguvi, saziņu, pakalpojumu sniegšanu. Viena no tādām iespējām ir rakstīta teksta pārvēršana runā un tā automātiskā atskaņošana, ko izmanto ļoti daudzi ziņu portāli, tajā skaitā arī “Staburags”. Atskaņotā teksta kvalitāte atkarīga no izmantotās datorprogrammas.

Taču tieši šī tehnoloģiskā jaunieveduma dēļ vairs nav iespējams skatīties televīzijas kanālu “Epic Drama”, kur pirms kāda laika aktieru ierunāto filmu vietā sāka rādīt filmas, kur tekstu atskaņo robots. Tas tiek darīts tik briesmīgi, ka nav iespējams uztvert ne filmas saturu, ne runātā jēgu. Teiktais ir pilns ar gramatikas kļūdām, jo netiek pareizi izrunāti mīkstinājumi, tiek kropļota arī teiktā nozīme. Vietā, kur detektīvs oriģinālvalodā jautā aizdomās turamajam — kur tu biji divdesmitajā janvārī, tiek atskaņots teksts — kur tu bijis divdesmitais janvāris?! Un tie ir tikai ziediņi, valodas “pērles” seko viena otrai, un brīžiem vairs nav iespējams saprast, ko tad filmas varonis īsti saka. Pieļauju, ka šāds jaunievedums ieviests ne progresa vārdā, bet gan taupības nolūkos, jo vairs nav jāmaksā aktieriem par filmu ieskaņošanu. Taču šādā veidā noteikti tiek zaudēta arī liela daļa skatītāju, jo neviens normāls skatītājs neko tādu ilgi nevar paciest. Arī es šī iemesla dēļ ar skumjām esmu atvadījusies no šarmantā kanādiešu detektīva Viljama Mērdoka.

Skatītāju zaudēšana gan ir mazākā baža, kas mani uztrauc saistībā ar šo. Vairāk aizdomājos par latviešu valodas nozīmi un nākotni. Spriežot pēc pusaudžiem, ar kuriem ikdienā satiekos, viņu saziņas avots lielākoties ir sarakste dažādos čatiņos, kur nav nekādu valodas normu, vārdi bieži tiek aizstāti ar saīsinājumiem un apzīmējumiem, mācību procesā rakstība un runa tiek aizstāta ar testiem un datorprezentācijām, kur pamatā jāatzīmē pareizā atbilde un jāiemācās atrast un nokopēt vajadzīgo tekstu. Līdz ar to arvien nabadzīgāks kļūst vārdu krājums, mazinās prasme izteikties, rakstība kļuvusi diezgan briesmīga. Skolā nereti dzirdu, ka bērni savā starpā sarunājas angļu valodā, un arī tas ietekmē valodas zināšanas.

Esam maza tauta, un valodas jautājums mūsu valstī allaž bijusi sāpīga tēma, tāpēc pat tāds sīkums kā izkropļota filmas atskaņošana televīzijas kanālā, manuprāt, var negatīvi ietekmēt mūsu valodu, jo kāds var uzskatīt, ka tas ir jaunais normālais.