www. staburags.lv
Saeimas vairākums šodien apstiprināja jauno, Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) vadīto vadību.
Par jauno valdību nobalsoja 53 deputāti, savukārt pret bija 39 deputāti.
Balsojuma laikā sēdei nebija reģistrējušies un līdz ar to balsojumā nepiedalījās astoņi deputāti – “Apvienotā saraksta” deputāts Igors Rajevs, Nacionālās apvienības (NA) līderis Raivis Dzintars, NA deputāts Aleksandrs Kiršteins, pie frakcijām nepiederošā deputāte Glorija Grevcova un četri “Stabilitātei” deputāti Jekaterina Dorošķeviča, Nataļja Marčenko-Jodko, Viktorija Pleškāne un Viktors Pučka.
Jaunajā valdībā savu amatu saglabājuši jau iepriekšējā Ministru kabinetā strādājošie – finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).
Ārlietu ministra postenī oficiāli apstiprināts līdzšinējais ministra pienākumu izpildītājs un iepriekšējās valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV). Iekšlietu ministra amatā pēc vairāku gadu pārtraukuma atgriezies Saeimas deputāts Rihards Kozlovskis (JV).
Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri līdz ar Saeimas lēmumu kļuvusi kādreizējā Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja, Saeimas deputāte Inga Bērziņa (JV). Savukārt veselības ministra amats uzticēts ārstam, Saeimas deputātam Hosamam Abu Meri (JV).
No ZZS ekonomikas ministra amatā apstiprināts šī politiskā spēka Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis, zemkopības ministra amatā – Saeimas deputāts Armands Krauze (ZZS), labklājības ministra amatā – kādreizējais labklājības ministrs, Saeimas deputāts Uldis Augulis (ZZS), bet klimata un enerģētikas ministra amatā – parlamentārietis Kaspars Melnis (ZZS).
No “Progresīvajiem” par kultūras ministri apstiprināta Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzeja direktore, Rīgas domes deputāte Agnese Logina (P), aizsardzības ministrs būs Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Sprūds (P), bet satiksmes ministrs – “Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītājs Kaspars Briškens.
Jaunā valdība tajā pārstāvēto dzimumu proporcijas ziņā faktiski atgriežas Laimdotas Straujumas pirmajā vadītajā Ministru kabinetā, kur līdztekus sievietei premjerei bijušas vēl četras sievietes ministres. Šāds sieviešu ministru skaits ir mazāks nekā iepriekšējā Ministru kabinetā.
Topošajai koalīcijai ir 52 deputātu balsis, turklāt valdības apstiprināšanu papildus iepriekš apņēmās atbalstīt arī neatkarīgais deputāts, “Gods kalpot Rīgai” valdes priekšsēdētājs Oļegs Burovs, kura pārstāvētā partija ir vienojusies par sadarbību ar ZZS.
No parlamenta jaunveidojamās valdošās koalīcijas sadalītajiem 16 amatiem valdībā un Saeimā puse jeb astoņi ir topošās premjeres pārstāvētajai JV, pieci – ZZS, bet trīs – “Progresīvajiem”.
Tas arī nozīmē, ka Saeimas priekšsēdētāja amats būs ZZS atbildībā un tam tuvākajā nākotnē tikšot virzīts Saeimas deputāts, kādreizējais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris (ZZS).
Vajadzība 14.Saeimas laikā apstiprināt otro valdību radās pēc tam, kad pēc ilgstošiem mēģinājumiem pārskatīt līdzšinējo partneru attiecības krita otrā Kariņa valdība. Kariņa otrās valdības mūžs bijis trešais īsākais neatkarīgās Latvijas vēsturē.
Tikmēr pats Kariņš patlaban ir neatkarīgās Latvijas vēsturē otrais ilglaicīgākais Ministru prezidents. Premjera amatā viņš stājās 2019.gada 23.janvārī, kad ļoti ilgi mēģināts izveidot Ministru kabinetu pēc 13.Saeimas vēlēšanām, amatu saglabājot, arī sākot strādāt nākamajai Saeimai. Kopumā Kariņš valdības vadītāja amatā aizvadījis 1668 dienas.
Visu Kariņa vadīto valdību noturība tika apšaubīta jau no to darbības sākuma brīža. Pēc 13.Saeimas vēlēšanām valdību izdevās izveidot vien ar trešo piegājienu – diviem sākotnēji izvirzītajiem premjera amata kandidātiem valdību izveidot nesanāca, bet Kariņam izdevās iegūt nepieciešamo vairākumu, izveidojot sarežģītu piecu partiju koalīciju. Toreizējai valdībai tika prognozēts īss mūžs, ņemot vērā ļoti atšķirīgos partiju ideoloģiskos vektorus, taču, pretēji prognozēm, valdība noturējās visu 13.Saeimas sasaukuma laiku, gan piedzīvojot būtiskas sastāva izmaiņas.
Kariņa otrā valdība arī tapa pēc sarežģītām pārrunām ar 14.Saeimā ievēlētajām partijām. Šis process vēsturē paliks ar diskusijām par “galda kājām”, proti, to, vai koalīcija būs stabilāka, ja tajā būs trīs, vai četras partijas. Atšķirībā no pirmās Kariņa valdības, kur JV bija mazākais balsu skaits, pēc 14.Saeimas vēlēšanām tā ieguva lielāko mandātu skaitu, taču Kariņam vēl valdības veidošanas sākumā neizdevās pārliecināt “Apvienoto sarakstu” un Nacionālo apvienību par nepieciešamību komandā ņemt arī “Progresīvos”. Kariņš vairākkārt norādīja, ka minētie partneri kavē lēmumu pieņemšanu valdībā, savukārt AS un NA ilgstoši uzsvēra, ka līdzšinējā valdība esot labākā iespējamā.
Būtisks pagrieziena punkts bija Valsts prezidenta vēlēšanas, kurās atteicās piedalīties bijušais Valsts prezidents Egils Levits. Koalīcijas partneriem neizdevās vienoties par vienotu kandidātu, un partijas izvirzīja savus – AS izvirzīja uzņēmēja Ulda Pīlēna kandidatūru, bet JV – ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. NA jaunu kandidātu nevirzīja, bet sākotnēji tās kandidāts bija Levits. Vēl pirms prezidenta vēlēšanām sākās spekulācijas par to, ar kādām balsīm tiks ievēlēts nākamais Valsts prezidents, jo bija skaidrs, ka ar koalīcijas balsīm nepietiks. Trīs kandidātu konkurencē par prezidentu ievēlēja Rinkēviču – par viņu no koalīcijas nobalsoja tikai JV, bet pārējās balsis nodrošināja ZZS kopā ar “Progresīvajiem”, kuru kandidāte “izkrita” jau vēlēšanu sākumā. Rinkēviča ievēlēšana pavēra iespēju spekulācijām par “parāda atdošanu ZZS un “Progresīvajiem””.
2023.gada vasara tika aizvadīta politiskās konsultācijās, Kariņam mēģinot pārliecināt partnerus par nepieciešamību paplašināt koalīciju, jo būtu nepieciešams palielināt balsu skaitu, kā arī veicināt “dinamismu”, kā valdībai premjera ieskatā esot trūcis. Valdības paplašināšanās būtu panākama, tajā iesaistot ZZS un “Progresīvos”, kam stingri turpināja iebilst NA un AS.
Pēc vasaras brīvdienām un kopumā vairāk nekā divus mēnešus ilgušām sarunām Kariņš pie partneriem nāca ar galīgo piedāvājumu – rotēt dažus ministrus un vienoties par piecām prioritātēm, solot, ka atteikuma gadījumā notiks virzība uz valdību jaunā sastāvā. AS un NA Kariņa piedāvājumu noraidīja, pēc kā Kariņš paziņoja par konsultācijām par jaunas valdības veidošanu. Minētais izsauca neapmierinātību no līdzšinējo partneru puses – viņi pauda, ka minētais esot pretrunā ar Satversmi, jo valdību var veidot tikai Valsts prezidenta izraudzīts kandidāts, bet Kariņš nemaz nav atkāpies. Lai arī sākotnēji Kariņš, vismaz pēc publiski sacītā, bija noskaņots veidot un vadīt arī nākamo valdību, viņš paziņoja par atkāpšanos no amata un nepieciešamības JV virzīt jaunu premjera amatu kandidātu, kas nozīmē, ka Kariņa darbošanās valdības vadītāja amatā noslēdzas.
JV kā Kariņa pēcteci izraudzījās labklājības ministri Eviku Siliņu, kuru šim amatam pēc tam atbilstoši Satversmei nominēja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Jaunās koalīcijas veidošanas process pēc Siliņas nominēšanas izpelnījās kritiku par ilgstošu ministru amata kandidātu nenosaukšanu.
LETA
Reklāma