Kur meklēt “klaunus”?

Aizkraukles novadā oficiāli zināmas 19 ar darbu izglītības iestādēs saistītas vakances, bet visā Latvijā tādu ir vairāki simti, piemēram, vispārējā izglītībā vakantas ir vairāk nekā 600 skolotāju vietas, sauktas arī par likmēm. Bērnudārzos vien visā Latvijā brīvas ir 722 darbinieku vietas. Varbūt te var savilkt kādas likumsakarības, bet lielākais skolotāju trūkums ir mācību priekšmetā, kas man skolā nelikās saistošs — matemātikā. Ja atskaita pāris gudriniekus katrā klasē, kuriem šis priekšmets viegli padodas, jābrīnās, no kurienes rodas tie jaunieši, kas izlemj studēt pedagoģiju un izvēlas tieši matemātikas virzienu. Reti ir tie gadījumi, kad jaunietis par skolotāju kļūst, emocionālu vai kādu citu līdzīgu jūtu vadīts. Pārsvarā katrs mēs darām darbu, lai par to saņemtu algu. Tieši zemā atalgojuma jautājums ir iemesls katru gadu rīkotajiem skolotāju streikiem. Vai tas jaunieti var motivēt kļūt par skolotāju? Saistībā ar karu Ukrainā sabiedrībā strauji pieauga nacionāli patriotiskais noskaņojums un no šī mācību gada 1.— 7. klases bērniem, kuriem dzimtā valoda nav latviešu, jāmācās būs valsts valodā. Te viena no problēmām arī ir skolotāji, jo ne visiem ir pietiekami labas latviešu valodas prasmes. Līdz ar to viņi darbu skolā nevar turpināt.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga saka, ka jau šodien, nerisinot jautājumu par skolotāju trūkumu, izglītības kvalitāte un pieejamība ir apdraudēta. Vai nozarē lielā krīze satrauc Izglītības un zinātnes ministriju? Spriežot pēc tā, ka ministrijas rīcībā nav informācijas par to, cik ir pedagoģijas studiju absolventu, kas ir darbaspēka vecumā, bet nestrādā izglītības nozarē, jāsecina, ka patiesi nesatrauc. Gadījumi no dzīves rāda, ka jaunie skolotāji nereti jau prakses laikā saprot, ka šis darbs ir pārāk grūts, un izvēlas citu nodarbošanos. Būt par klaunu, aktieri, nemitīgi piesaistīt sev skolēnu uzmanību — tādiem vārdiem nesen kādā intervijā savu darbu klasē aprakstīja kāda sieviete, kura pusgadu strādāja par skolotāju. Neizturēja, padevās. Tas, ka bērni zina savas tiesības, bet nav informēti par pienākumiem, dzirdēts bieži. Tieši tas pats sakāms par bērnu vecākiem. Kādu piemēru viņi rāda ģimenē saskarsmē vienam ar otru, gados vecākiem cilvēkiem, to sevī par normu noliek jaunā paaudze.