Likteņdārza kafejnīcas “Baltais gulbis” saimniece dzīvo, lai pasauli padarītu labāku

Ilze Marija Elizabete Seržāne. Viņas vārds Aizkraukles pusē zināms retajam, bet viņas darbi gan. Pirms trim gadiem Daugavā pie Likteņdārza sāka kursēt kuģītis “Gulbis”. Šogad Likteņdārzā atvērta kafejnīca “Baltais gulbis”. Abas šīs ieceres ir viņas realizētas. Karogi, kas plīvo Likteņdārzā, uzvilkti mastos, kas izgatavoti Ilzes uzņēmumā.
Šī saruna notika jūlija otrajā pusē, kad Ilzei bija atvaļinājums. Sēdējām viņas kafejnīcā, patvērušies no saules zem jauno kļavu lapām, ar skatu uz Kokneses baznīcu, un no tēmas “uzņēmējdarbība” pamazām ‘‘aizpeldējām’’ līdz programmēšanai, ticībai, kalpošanai. Visu sarunu caurvij viens liels, spēcīgs vārds — mīlestība.
— Ilze, Marija, Elizabete, kāpēc tik daudz vārdu?
— Pasē esmu tikai Ilze, pārējie divi ir kristību un iestiprināšanas vārdi.
— Kafejnīca ir Likteņdārzā Koknesē, bet pati laikam neesi no šīs puses?
— Esmu no Madonas, bet biznesu veidoju šeit, kā arī Salaspilī, kur dzīvoju, un Ogres novadā. Man ir uzņēmums “Amberlat”, kas nodarbojas ar karogu mastu, laivu, pontonu, plostu, kublu ražošanu. Šobrīd otrs bizness ir šis — kafejnīca “Baltais gulbis” Likteņdārzā un kuģītis “Gulbis”. Iesākums darbībai Kokneses pusē bija iepazīšanās ar Likteņdārza veidotāju — Kokneses fonda valdes priekšsēdētāju Jāni Karali. Šeit uzstādīti “Amberlat” karogu masti, un paralēli tiem radās doma par dārza parādīšanu tā apmeklētājiem no otras puses — Daugavas. Kuģītis “Gulbis” šogad kursē jau trešo sezonu.