Lasīt sēnes un citu atstātos atkritumus

GINTA GRINCĒVIČA, ŽURNĀLISTE

Ikviens latvietis kļūst vai traks, kad rodas iespēja ar nazi rokā doties meklēt meža veltes — sēnes. Pastaiga ar medību elementiem! Pēdējā atvaļinājuma dienā arī es ar ģimeni kārtējo reizi pārbaudīju Meža mātes auglīgumu. Sūdzēties nevar, pastaigas laikā ikviens sēņotājs pielasīja savu turzu.

Man gan acīs un sirsniņā dūrās līdzcilvēku atstātās pēdas. Secinu, ka bijām ļoti populārā vietā, jo ik pēc pārdesmit soļiem sēņu vietā uzgāju plastmasas pudeles, zeķes, ēdiena iepakojumu, plastmasas atlūzas un citus brīnumus, kuriem mežā nav vietas. Dažādās nodiluma un laika zoba atstātās pēdas liecināja, ka mežā izmestie priekšmeti šeit ir pavadījuši atšķirīgu gadskārtu skaitu.

Skumji divu iemeslu dēļ — cilvēki turpina mēslot, un man nebija līdzi maisiņa, lai atkritumus savāktu. Ikdienā ar dēlu turpinām pirms vairākiem gadiem iesākto tradīciju — dodoties pastaigā, līdzi paņemt maisiņu, lai nepieciešamības gadījumā paceltu drazas. Šoreiz man tā līdzi nebija.

Uzņēmuma “Latvijas Valsts meži” (LVM) apkopotie dati liecina, ka desmit gadu laikā, no 2010. līdz 2020. gadam, no mežiem izvests 15 171 kubikmetrs atkritumu. LVM pārvalda un apsaimnieko 1,6 miljonus hektāru valsts mežu. Pieļauju, ka statistika attiecas tikai uz viņu apsaimniekoto teritoriju, tātad patiesie piecūkošanas apjomi ir krietni vērienīgāki. Cik gan dzirdēti un redzēti gadījumi par neatļautu atkritumu izmešanu mežā. Kāds mans bijušais kursabiedrs nesen lūdza līdzcilvēku palīdzību. Viņš mantoja cirsmu Ogres novadā. Apsekojot teritoriju, atklājās iespaidīgi atkritumu kalni. Kāds ilgtermiņā paslepus veda un izgāza sadzīves atkritumus. Iesniegums policijā neko daudz nedeva, izredzes atrast un saukt vainīgo pie atbildības ir niecīgas. Atkritumu izvākšanas izmaksas gulstas uz zemes īpašnieka pleciem. Lai darbi ātrāk veiktos, palīgā tika aicināti draugi un paziņas, kas kopīgiem spēkiem spēja atkarot zemes pleķīti. Pārmaiņas, ko nelielā cilvēku grupa spēja paveikt, bija iespaidīgas!

Diez vai pienāks diena, kad cilvēku kultūra būs sasniegusi tādus augstumus, ka atkritumu izmešana neatļautā vietā būs izskausta. Lai gan ikviens saprātīgs indivīds ir skeptisks, tas nenozīmē, ka jānolaiž rokas un nolemtībā jāpieņem situācija. Cilvēki skaļi un asi nosoda mēslotājus, bet visbiežāk neuzņemas iniciatīvu un nevelta pat ne mazāko piepūli situācijas uzlabošanai. Ja bauslis “pats atnesi, pats aiznes”, kas jāievēro mežā vai citviet dabā, citam piemirsies, var taču pelnīt karmas punktus un noliekties. Iedomājieties, ja kaut vai katrs otrais vai trešais sēņotājs atcerētos paņemt maisiņu un nenoslinkotu, savācot uzietās drazas, meži kļūtu krietni tīrāki. Vismaz es apņemos turpmāk mežā lasīt ne tikai sēnes, bet arī citu atstātās atkritumu paliekas.