Mazzalves pagastā, aptuveni trīs kilometrus no apdzīvotas vietas Krasti, ir Kankaļu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca. “Vikipēdija” vēsta, ka tas ir Eiropas nozīmes koka arhitektūras piemineklis. Šī informācija neatbilst patiesībai. Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes speciāliste Mārīte Putniņa saka — senāk baznīca bija vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, bet, gadiem ejot, statuss noņemts. Šogad baznīcā saimniekot sāka Bruknas “Kalna svētību kopiena” un priesteris Andrejs Mediņš. Kā visi viņa darbi, arī šis ir ar plašu vērienu.

Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Zemgales reģionālās nodaļas inspektore Mārīte Putniņa teic, Kankaļu baznīcai senāk bija vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss, bet, gadiem ejot, tas noņemts un no jauna nav apstiprināts. Viņa arī saka, baznīcu varēja iekļaut aizsargājamo ēku sarakstā, ja kāds to būtu ierosinājis. Tas savukārt nav darīts tāpēc, ka ilgu laiku baznīca stāvēja neapsaimniekota.

Konsultēja Imants Lancmanis

“Hallo, hallo, brālīt!” sveicina Andrejs Mediņš, kad paceļ klausuli. Saku viņam, ka Mazzalves pusē vietējie runā par lielajiem darbiem Kankaļu baznīcā, viņš jokojot saka, te vietējie ir tikai dunduri, odi un daudz bērzu. “Ap baznīcu nav neviena, cik paši darījām, tik ir. Ērberģiešu sievas tik atbrauca palīgā. Mēs tikai divas nedēļas no sirds pastrādājām. Līdz Jāņiem.”

Baznīcā ir izņemts laukā viss, kas bija sapuvis. Izņemta arī apaļā malkas krāsns. “Nesaprotu loģiku — kā var kurināt krāsni, ja visapkārt sienās cauri spīd šķirbas. Noņēmām skursteņus, kas pūdēja ēku, noņēmām arī apmetumu, attīrījām līdz kokam. Sienas, griestus, visu renovējām. Palika tikai viena sienas daļas, kas ir sapuvusi un jānomaina. Vēl krāsa jānoņem no grīdas,” stāsta priesteris. Viņš arī saka paldies mācītājam, kurš šeit saimniekojis iepriekš un licis nozāģēt tuvumā augošos kokus, tādējādi paglābjot ēku no straujākas sapūšanas.

Elektrības ēkā nav, pateicoties katoļiem, kas paši reiz no tās šeit esot atteikušies. Par to šodien Mediņš saka paldies, jo baznīcā ir greznas sveču lustras, tajā skaitā pie sienām un arī altārim ir svečturi. Tagad baznīcai iedota jauna dzīve, un tie, kas bijuši Usmas baznīcā, saskatīs līdzību ar to. Sakopta arī apkārtne, tajā skaitā kapi. Līdz rudenim atlicis nomainīt jumtu — no pašreizējā, sūnām noaugušā šīfera uz valcēta skārda. Konsultējoties ar bijušo Rundāles pils direktoru, mākslas un arhitektūras pieminekļu restaurēšanas speciālistu Imantu Lancmani, nolemts, ka jumts būs tumši zaļā krāsā. Iespējams, ka caurais jumts bija iemesls, kādēļ ēkai nav dots pieminekļa statuss. “Lai neprasītu naudu jaunam,” smejot saka Mediņš.

Zemes ir par maz

Ātri darot darbus, esot pārsteigušies — notīrījuši solus no grīdas krāsas, iesmērējuši ar eļļu, bet tā žūstot kļuvusi pārāk sarkanīga. Kad šonedēļ pabeigs darbus pie Skaistkalnes baznīcas (Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca — aut.) torņiem, varēs atkal ar pilnu jaudu ķerties pie Kankaļu baznīcas. “Citādi nav vērts tik daudz tajā ieguldīt, ja jumts ir caurs,” saka priesteris un turpina: “Ir domas, kā šo skaisto vietu attīstīt, lai te nav tikai kapliča un kapi. Tagad te notiek dievkalpojumi, un plānots, ka tos, tematiskus, noturēšu vismaz reizi mēnesī. Ieplānotas četras kāzas, kā arī doma rīkot, piemēram, Salmu festivālu. Lai šo vietu attīstītu, draudze plāno iegādāties vai nomāt zemes gabalu līdzās baznīcai. Jau tagad Kankaļi ir tūristu iecienīti, kopā ar Skaistkalnes un Kurmenes baznīcu apskatīt noteikti izvēlas iegriezties arī šeit. Līdz ar to steidzami jādomā par ceļa seguma uzlabošanu, jo lielajiem tūristu autobusiem pašreizējais nav piemērots. “Vienīgā nelaime, ka vēl jāglābj Kurmenes baznīca, Skaistkalnes, kur pašlaik strādājam pie torņiem, kā arī pamatiem, sienām un blakus esošā klostera. Starp darbiem tur jāatrod laiks arī Kankaļiem,”

Stikla durvis un paldies Zeltītei

“Darba te vēl daudz, var darīt un darīt, bet pirmo “šmonu” esam uztaisījuši — salikām altāri, svečturus. Tagad tā tiešām izskatās kā baznīca, nevis kā agrāk — kapliča,” stāsta priesteris. Ikdienā baznīca nebūs atvērta katram interesentam, bet, lai šeit atbraukušie varētu aplūkot arī interjeru, aiz koka durvīm iebūvēs otras — stikla.

Nav tā, ka draudze darbus veiktu “uz savu galvu”. Kā konsultanti pieaicināti Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēji un studenti — restauratori.

Īsumā stāstot Kankaļu baznīcas vēsturi, Andrejs Mediņš teic, ka pēc diviem gadiem tā svinēs 150 gadus, kopš uzcelta. Šogad paliks 100 gadu, kopš baznīca iesvētīta.

Senāk tā piederējusi Skaistkalnes un Kurmenes prāvestam. Laiki mainījās, un paulīniešu mūki, kas dzīvoja Skaistkalnē, šo vietu nevēlējās pārņemt un “piespēlēja” to Neretas vai Jaunjelgavas prāvestam. Tagad Kankaļi atdoti atpakaļ Skaistkalnei. Priesteris Andrejs piekodina, ka noteikti publiski jāsaka paldies Mazzalves pagasta pakalpojumu centra vadītājai Zeltītei Odiņai, kas ir ļoti atvērta, neraugoties uz to, kas notiek apkārt, arī bezcerību, notic skaistām lietām un nav tikai runātāja, bet arī darītāja, palīdz Kankaļos. ◆

Uzziņa

Prāvests Andrejs ir Kurmenes Svētā Pētera draudzes, Skaistkalnes Svētās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas draudzes, Bārbeles un Vecumnieku draudzes prāvests, kā arī Bruknas “Kalna svētību kopienas” kapelāns.

+ 7