Mazgāt vai nemazgāt ogas pirms ēšanas?

Ogu lasīšana savā dārzā, mežā vai atklātā ogu laukā ir neatņemama vasaras sastāvdaļa, jo kas gan var būt labāks par vitamīnu un citu vērtīgu uzturvielu uzņemšanu ar svaigām dabas veltēm? Bieži vien liekas, ka paša lasītas ogas, salīdzinot ar veikalā nopērkamajām, ir daudz dabiskākas un veselīgākas, turklāt vēl paša vāktas un lasīšanas laikā nogaršotas. Tomēr valsts zinātniskā institūta “BIOR” eksperti vērš sabiedrības uzmanību – ogas pirms ēšanas būtu ieteicams mazgāt, neatkarīgi no tā, vai tās pirktas veikalā vai lasītas savā dārzā. Pirms ēšanas noteikti ir jāmazgā meža ogas un ogas no dārziem, kuri atrodas tuvu mežam. Kāpēc tā? Skaidro valsts zinātniskais institūts “BIOR”.

Institūta “BIOR” Mikrobioloģijas un patoloģijas laboratorijas eksperte Maira Mateusa skaidro: “Eiropas mērogā pārtikas drošības standartus izstrādā Eiropas Komisija, un katrā valstī to kontrolē atbildīgie dienesti – izlases veidā pārtikas paraugi tiek pārbaudīti arī mūsu laboratorijā. Vēlamies uzsvērt, ka veikalā nopērkamā pārtika, tajā skaitā ogas, ir droša, bez infekciju riskiem veselībai. Tomēr, lai pasargātu sevi, institūts iesaka veikalā pirktās ogas pirms lietošanas uzturā nomazgāt, tāpat kā pašu dārza ogas. Pircējiem ir jāapzinās, ka uz ogām var būt piesārņojums no vides un transportēšanas, piemēram, putekļi, kā arī tām, iespējams, ir pieskāries ar vīrusu inficēts cilvēks.”

Eiropas mēroga dati liecina, ka atsevišķos gadījumos uz ogām ir konstatēti vēdergraizes izraisošie rota un norovīrusi, E. coli baktērijas. Īpaša uzmanība jāpievērš tam, ka meža tuvumā esošā vide Latvijā nemitīgi mainās – dažādi meža dzīvnieki arvien biežāk apciemo tuvumā esošās mājas un ar siekalām, izkārnījumiem atstāj piemājas dārzos tikai meža dzīvniekiem raksturīgu infekciju avotus. “Ja zināt, ka jūsu dārzā ciemojas meža dzīvnieki, esiet piesardzīgi un visas dārza veltes rūpīgi mazgājiet pirms ēšanas,” uzsver M. Mateusa.

Uz ogām esošais, bet acīm neredzamais

Zinātniskā institūta “BIOR” parazitoloģijas grupa laboratorijā regulāri veic ehinokoku monitoringu lapsās un jenotsuņos. Ehinokoka pieaugušā stadija parazitē suņveidīgajos, piemēram, suņos, lapsās, jenotsuņos, vilkos, kas šos parazītus izdala vidē, tādējādi apdraudot ne vien citu dzīvnieku, bet arī cilvēku veselību. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) jaunākajiem datiem par infekciju slimību izplatību Latvijā 2022. gadā ar ehinokokozi ir saslimuši 4 cilvēki, bet 2021. gadā – 6 cilvēki.

Cilvēkos un dzīvniekos (atgremotājos, cūkās, grauzējos) ehinokoks veido ar šķidrumu pildītas cistas, kas visbiežāk lokalizējas aknās un plaušās un aug vairāku gadu garumā, cilvēkam to nepamanot. Latvijā ir sastopamas vairākas ehinokoku sugas, kuras spēj izveidot cistas līdz pat 20 cm diametrā. 2020. gada apkopojuma dati liecina, ka ehinokoka sastopamība lapsās ir 28 %, bet jenotsuņos – 10 %, kas ir augsti rādītāji. Jāņem vērā, ka šie meža dzīvnieki labprāt migrē uz cilvēku apdzīvotākām apkārtnēm ēdiena meklējumos. Ehinokoka olas ir mazas un viegli pieķeras dzīvnieka apmatojumam, un dzīvniekam atliek vien noiet gar krūmu, lai tās pārnestu uz ogām, kuras neapbruņotām acīm var izskatīties vizuāli tīras un skaistas.

Kā sevi pasargāt?

“Tas nenozīmē, ka nevar ēst meža ogas vai dārza ogas tieši no krūma – taisnība būs arī tiem, kas saka, ka visu mūžu esam tā darījuši un nekāds apdraudējums veselībai nav bijis, tomēr iesakām izvērtēt apstākļus, kas varētu paaugstināt inficēšanās riskus. Piemēram, pazīmes, kas varētu liecināt par dzīvnieku pārvietošanos ogu lasīšanas vietā – dzīvnieku takas, alas, fekālijas. Šādās vietās ogas noteikti nevajadzētu ēst no krūma. Salasītās meža ogas ir jāmazgā zem tīra, tekoša ūdens – dzeramā ūdens vai ūdensvada ūdens, bet nekādā gadījumā neizmantot upju, dīķu, ezeru un citu vides ūdenstilpņu ūdeni ogu skalošanai. Arī dārza ogas būtu vienmēr jāmazgā pirms ēšanas, īpaši, ja zināt, ka suņveidīgie dzīvnieki ik pa laikam ciemojas dārzā. Regulāri būtu ieteicams veikt profilaktiskas pārbaudes uz ehinokoku klātbūtni, sazinoties ar savu ģimenes ārstu,” iesaka Mikrobioloģijas un patoloģijas laboratorijas eksperte M. Mateusa.

Svarīgs ieteikums!

Praktisks padoms, lai izvairītos no parazītiem, ir regulāri attārpot savus mājdzīvniekus, savākt aiz tiem fekālijas, kā arī nedot dzīvniekiem neapstrādātus gaļas subproduktus un nekādā gadījumā neizmest šos subproduktus mežā. Eksperte uztver, ka šis ir ļoti svarīgs punkts, kuru ievērojot mēs paši varam mēģināt šo parazītu ciklu pārtraukt.

Augsta un zema temperatūra

Lai varētu baudīt ogu labumus arī citos gadalaikos, mēdzam tās ne vien pagatavot ievārījumā, bet arī sasaldēt. Te daudziem varētu rasties jautājums – kas notiek ar parazītu oliņām šajos procesos, ja ogas netiek mazgātas? Izrādās, ka termiskas apstrādes procesā, ogām vāroties vismaz pusstundu, parazītu oliņas iet bojā. Savukārt ogas saldējot, jāņem vērā, ka uz tām esošās oliņas ies bojā tikai pie mīnus 80 grādiem divu nedēļu garumā. Līdz ar to lieki bilst, ka ogas pirms likšanas saldētavā nepieciešams kārtīgi nomazgāt.

Raksts tapis Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) informatīvās kampaņas “Eiropa izvēlas drošu pārtiku” ietvaros. Vairāk informācijas var iegūt kampaņas mājaslapā: šeit.