imants@staburags.lv
Uz Dziesmu un deju svētkiem no Aizkraukles novada sadraudzības pilsētas Ižui Brazīlijā Latvijā ieradusies deju kopa “Staburags”. Dejotāji sniedza divus koncertus — Ērberģes parka estrādē un Staburaga pagasta Vīgantes parkā. Lielākā daļa ciemiņu Latvijā nav pirmo reizi, toties viņu bērniem gan mūsu zeme ir jaunatklājums. Kopā ar viņiem koncertā Staburagā bija Skrīveru kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dzēse” un kapela “Karikste” no Aizkraukles kultūras centra.
Ižui pilsēta nav pārāk liela, tajā dzīvo aptuveni 83 tūkstoši iedzīvotāju. Dibināta 1890. gadā un mūsdienās pazīstama kā “dažādu kultūru zeme”. Pilsētā ir daudz dažādu ieceļotāju kopienu, īpaši kupla šeit ir kopiena no Lietuvas, attiecīgi arī latviešu kopiena te darbojas ilgu laiku un ir ar pietiekami stiprām tradīcijām.
Izaug ar latviešu mūziku un ēdieniem
Sandro Roberto Medeiross, kopas “Staburags” vadītājs, teic, ka šis ir emocionāls brīdis būt Staburaga pagastā, dejot Vīgantes parka estrādē. 33 deju kopas pastāvēšanas gados tas ir ļoti nozīmīgs fakts ne tikai kopas dalībniekiem, bet visam Ižui latviešu kultūras centram kopumā. Šajā dienā uz skatuves dejoja arī trīs Brazīlijas bērnu grupas — “Bitīte”, “Dimants” un “Ķipari”.
Stāstot par vārda izvēli kopai, Sandro saka, Ižui latviešu kopienas centrā bija Latvijas vēstures zinātāji, kuri stāstījuši arī par teiksmaino klinti Daugavas krastā, uz kuras uzkāpjot katrs var iegūt spēku, tam nevienas grūtības nav par smagu. Stāsts visus aizrāvis, un klints vārdu devuši savai kopai.
Stāstot par grupu, Sandro saka, tā piedalījusies arī iepriekšējos Dziesmu un deju svētkos, kas notika 2018. gadā. Lai viestu skaidrību par to, kas ir deju kopa “Staburags”, Sandro teic, ka tajā nevienam no dejotājiem nav latviešu sakņu. Tie ir brazīlieši vai citu nāciju pārstāvji, bet viņi visi ir latvieši savās sirdīs. Viņi sevī ir uzsūkuši latviešu kultūru. Eliass Bergs, kurš palīdz šajā sarunā, jo Sandro runā portugāļu valodā, gan ir latviešu izcelsmes brazīlietis. Kopā ar viņu ir Alans Lopess, kuram rados arī ir latvieši. Viņi abi izauguši, mājās klausoties latviešu dziesmas, ēdot latvisku ēdienu. Toties pārējie grupas dalībnieki, piedaloties latviešu centra Brazīlijā pasākumos, visu latvisko ir pieņēmuši par savas dzīves sastāvdaļu.
Aukstā zupa un “viltotais zaķis” arī Brazīlijā
Tā kā Ižui pilsēta izveidojusies tikai no imigrantiem, katrs no viņiem, vācieši, franči, angļi, un citi, devuši daļu kultūras šai vietai. Latviešu centrā ir iespēja iepazīt šo mazo valsti — Latviju, tās cilvēkus. Te var arī nobaudīt tādus ēdienus kā “viltoto zaķi”, bietes, kāpostus, auksto zupu, pīrāgus. Dejas, tajā skaitā tautas, ir ne tikai nacionālās kultūras iepazīšana, bet arī patīkama fiziska nodarbe. To pašu var teikt par jauno dejotāju paaudzi, kas arī ieradusies Latvijā kopā ar saviem vecākiem. Viņiem dejošana nav tikai precīzu dejas soļu mācīšanās, bet gan vēl viena iespēja patīkami pavadīt laiku. Latviešu centrā reizi nedēļā, biežāk ceturtdienās, divas stundas notiek “Staburaga” mēģinājumi.
Lielākajai daļai “Staburaga” dejotāju tā kļuvusi par dedzīgu aizraušanos, par viņu dzīves sastāvdaļu. Viņus aizrāvusi mūzika un enerģija, kas pulsē no visa latviskā. Tajā skaitā tautas tērpi ir tapuši, pētot vēsturi, tērpu skices. Šajā procesā lielu ieguldījumu devuši kopas draugi — Kristīne un Aigars Kārkliņi no Liepājas. Šogad Jāņus “Staburags” svinēja kopā ar viņiem Liepājas pusē.
Lai piedalītos lielo svētku deju uzvedumā Daugavas stadionā, kolektīvs iemācījies vienu no dejām — “Kūmas”.
Notika vairāki tiešsaistes semināri, kuros palīdzēja to apgūt, kā arī šeit lielu ieguldījumu deva Kārkliņu pāris, kuri nosūtīja videoierakstus, pēc kuriem deju uzveda brazīlieši.
Reklāma