Jāņu nakts burvība

21. jūnijā, svinējām vasaras saulgriežus — laiku, kad ir visgarākā diena un visīsākā nakts gadā. Un tad jau klāt Līgo diena un Jāņi. Maģisks laiks dabā un katram no mums, kad gribas tā visa pasmelties. Laikam tāpēc Jāņu naktij ir tāda īpaša burvība. Svētku tradīcijas laika gaitā ir mainījušās, tomēr cilvēku vēlme turēties pie senajām ir liela, un tas parāda, kāda nozīme tam ir katram no mums. Vasaras saulgriežus gadu simteņiem atzīmē daudzviet Eiropā, bet Latvijā tie šķiet īpaši, kas latviešus sauc mājā un vieno citu tautu pārstāvjus. Tradīcija, ko izdevies saglabāt un uzturēt dzīvu laiku laikos, cauri svešām varām un ietekmēm.

Mūsdienās līdzās Jāņu sieram un alum svētku galdu neiztrūkstoši papildina arī šašliks un kāds stiprāks dzēriens, bet būtību tas nemaina. Pašu siets vai pirkts, siers ir teju katrā mājā. Siers kā saulīte ir viens no saulgriežu simboliem, un tās gribas sasmelties visai vasarai, lai pietiek arī rudenim, kad tās būs krietni mazāk.

Jāņi ir kā robežšķirtne daudzām norisēm dabā — dienas iet uz otru pusi, lai arī vasara tikko sākusies, pļavas izzied savu lielāko skaistumu, lai drīz vien gultu vālā, savu skanīgo dziesmu beidz lakstīgalas un arī papardes ziedu vēlāk velti meklēt. Ikdienas skrējienā tam visam bieži nepievēršam uzmanību vai piemirstam, bet šis ir laiks, kad gribas apstāties, ieklausīties dabas skaņās un skaistumā, izbaudot to pilnību, iepīt spēku Jāņu vainagā un gavilēt no sirds. Latviešu tautasdziesmai ir liels spēks, un vienmēr brīnos, cik tās dažādas, trāpīgas un ar nezūdošu vērtību visos laikos. Tās iederas gan ikdienā, gan lielākos un mazākos svētkos, un ir tik patiesas.

Līgo un Jāņu burvība jārod katram pašam. Vispirms jau sirdī, sagaidot vasaras saulgriežus, smeļot spēku dabā, kas Latvijai ir dota bagātīgi, ceļot galdā apaļu siera ritulīti un izdziedot spēka vārdus. Tomēr šie svētki ir arī kopības izjūtai, jo izsenis cilvēki tajos tikās lielākos vai mazākos pulciņos, tādējādi vairojot spēku un labās domas, aizvadot slikto, kas iepriekš sakrājies, un vienkārši priecājoties. Tā visa ir svētku būtība katrā vietā. Lielākoties esam raduši tos svinēt laukos dabā, bet Jāņi ienāk arī pilsētā, it kā panākot pretī saviem sagaidītājiem, un tas ir skaisti.

Viena no Jāņu nakts tradīcijām ir sagaidīt saullēktu pēc Līgo nakts. Ar dažādiem panākumiem to darām arī mūsmājās. Kad tas izdodas, tās patiesi ir burvīgas izjūtas — redzēt uzaustam gaismiņu un parādāmies pirmos saules starus. Tad šķiet, ka daba ir apstājusies, ievilkusi elpu, lai mostos jaunai dienai un gada cēlienam. Ir atnākuši Jāņi! Lai tie skaisti, burvības pilni un kaut mazliet maģiski katram no jums!