Sandra Pumpure
Dažādi svētku pasākumi notika visu aizvadīto nedēļu, bet to kulminācijā esošos, bijušos skolotājus un darbiniekus, kā arī absolventus gaidīja uz satikšanos atkal savā skolā.
Trešo reizi Pļavinu vidusskola
Šo gadu gaitā mainījušās ēkas, kur skola atradās, darbinieku un skolēnu paaudzes, kā arī tās nosaukumi. 2021. gadā tā atkal ieguva Pļaviņu vidusskolas vārdu, kas iestādes vēsturē ir trešo reizi. Skolas vēsture ir bagāta un saistoša, tā glabājas ne tikai atmiņās, bet apkopota arī fotogrāfijās, dokumentos, pierakstos un citās lietās. Daļu no tā varēja aplūkot skolas muzejā un izstādē svinību zālē. Tās ir gan liecības no skolas arhīviem, gan personīgajiem krājumiem, atspoguļojot katram laikam raksturgāko. Vēstures skolotāja un muzeja vadītāja Iveta Krastiņa atzīst, ka izlikt izdevās nelielu daļu no tā, kas gadu gaitā krāts un apkopts. Darbs joprojām turpinās, lai sistematizētu un aprakstītu katru lietu, kas arvien papildinās. Daļa priekšmetu gan zuda pēdējos lielākajos plūdos, kad arhīvs atradās ēkā Daugavas ielā 50, kas applūda. Iveta Krastiņa arī aicināja visus atnākušos padalīties ar faktiem un atmiņām, ja kaut kas nav minēts precīzi vai par kaut ko zināms maz. “Baltie laukumi” vēstures liecībās vairāk ir pagājušā gadsimta 50. gadi, jo daudzās fotogrāfijās redzamie cilvēki nav atpazīti.
Tiekas ik pēc pieciem
gadiem
Arī skolas bibliotēka glabā interesantas vēstures liecības — ābeces, izdevumus ar skolēnu radošajiem
darbiem un arī grāmatas. Skolotāja un bibliotekāre Silga Stučka rāda izveidoto stendu, kur apkopotas da-
žādu laiku grāmatas. Pēc to zīmogiem var redzēt, kādas bijušas skolas Pļaviņās un tās apkaimē, piemēram, Klintaines septiņgadīgā un vēlāk astoņgadīgā skola, Gostiņu pilsētas, Aiviekstes pagasta pamatskola un pat Ķūģos bijusi skoliņa ar četrām klasēm. Pirmās grāmatas ir arī vecajā drukā. Šajā bagātīgajā vēstures liecību klāstā sevi, klases un skolas biedrus atpazina arī 1962. gada absolventi no bijušās 11.b, kuras audzinātāja bija Ranta Knauere. Viņi cenšas tikties ik pēc pieciem gadiem skolas apaļajās jubilejās, lai arī dzīve katru aizvedusi uz dažādām Latvijas vietām. Osvalds Gredzens, šķiet, ir vistuvāk dzimtajai skolai — Aizkrauklē. Jānis Priecums bija šīs klases vecākais, aktīvs sportists, arī tagad seko līdzi sporta dzīves aktivitātēm. Aktīvajai kungu trijotnei jubilejas salidojumā pievienojās arī Valdis Korotkevičs. Viņu klase skolu beidza vēl ēkā Daugavas ielā 50, jo tā dēvēto “lielo” skolu Daugavas ielā 101 uzcēla vēlāk. Milda Zelmene un Zoja Leončika skolu beidza 1968. gadā. Kā viņas atzīst, pagājuši “tikai” 55 gadi. Vairāk vai mazāk, bet arī viņu klasesbiedri cenšas tikties ik pēc pieciem gadiem. Viņu izlaidums bija jaunajā skolas ēkā, kur tagad daudz kas mainījies. Savas atmiņas par skolu ikviens absolvents bija aicināts ierakstīt īpa-
šajā atmiņu kladē, kā arī turpinās simtgadē iesāktā tradīcija uzrunāt bijušos absolventus viesoties skolā,
tikties ar bērniem un jauniešiem, lai pastāstītu par to, kā tālāk izvērtusies viņu dzīve, kāda profesija ap-
gūta. Katrs viesis papildina jubilejas albumu ar laba vēlējumiem. Skolas apskate noslēdzās ar kinoseansu “Skolas balsis un atbalsis” par mācību iestādes tradīcijām un notikumiem.
Labie vārdi un darbi
Svētku noslēguma koncertā “Brīnišķīgā satikšanās” satikās esošie un bijušie skolotāji un skolēni, viņu ģimenes un viesi. Pļaviņu vidusskolas direktore Ilze Luksa šajos svētkos sveica visus, sakot paldies ikvienam, kas atbalstījis skolu un iesaistījies tās darbībā un attīstībā, jo tikai kopīgs darbs visu virza uz priekšu. Katra paaudze skolā atstāj ko paliekošu un savu, arī šī brīža skolēni, kuri, gatavojoties jubilejai, veica 105 labos darbos, rakstīja 105 labos vārdus savai skolai un kopā ar skolotājiem sagatavoja skaistu koncertu, rādot iestādes bagātīgās tradīcijas. Tajā iepriecināja skolas šī gada dziedošākās klases, skolas koris, jaunāko klašu dejotāji un jauniešu deju kolektīvs “Daugaviņa”, kurā apvienojušies daudzi bijušie un esošie skolēni, Pļaviņu Mūzikas skolas pūtēju orķestris, kurā arī muzicē vidusskolas bērni, Dižais stāstnieks Kristofers Kalniņš, 12. klases skolēni ar fragmentu no sava priekšnesuma Žetona vakarā. Muzikāls sveiciens svētkos jau tradicionāli bija arī no skolotāju dziedošās apvienības, bet noslēgumā izskanēja gan skolas 1974. gada izlaiduma absolventa Imanta Siliņa komponētā dziesma kopkora un viņa paša izpildījumā, gan skolas himna “Pie Daugavas”, kas joprojām visus aizkustina.
Skola kā zelta ābele
Svētkos skolas saimi sveica Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums, atzīstot, ka skolai katrā vietā ir nozīmīga loma. Arī Pļaviņu vidusskola Latvijai devusi daudzus izcilus absolventus, saglabā aizrautīgus un talantīgus skolotājus, ir saposta gan ikdienā, gan svētkos. Laba vēlējumus skolai teica arī
Pļaviņu apvienības vadītājs Andris Ambainis un pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja Sarmīte Kļaviņa,
salīdzinot skolas dzīvi ar latviešu folklorā minēto zelta ābeli, kas savus augļus dod tiem, kuri čakli un nesavtīgi strādājuši. Tā ir arī Pļaviņu vidusskolā, redzot skolēnu rezultātus un skolotāju darbu. Papildinot vārdus ar darbiem, pēc pasākuma viņi skolas dārzā iestādīja ābeli. Videosveicienu skolai jubilejā nosūtīja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša. Laba vēlējumi izskanēja arī no citiem sveicējiem klātienē, vēlot skolai vēl simt piecus un vairāk gadu.
Reklāma