Šodien Latvijā noslēdzas Latvijas izglītības un zinātnes arodbiedrības (LIZDA) organizētais trīs dienu streiks.
Pēc LIZDA datiem, streikā bija plānojuši piedalīties ap 20 000 izglītības darbinieku, bet ne visi streiko visas trīs dienas, līdz ar to ne visās izglītības iestādēs tiek pārtraukts mācību darbs.
Streika laikā starp LIZDA un valdības pārstāvjiem tika risinātas sarunas par streika prasību izpildi. LIZDA un Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) vēl līdz pirmdienai bija atšķirīgi viedokļi, vai valsts ir izpildījusi pedagogu streika prasības – IZM uzstāja, ka prasības ir izpildītas, jo paredzēts prasītais finansējums zemāko algas likmju celšanai, savukārt LIZDA uzstāja, ka pielikums nepieciešams arī tiem pedagogiem, kas jau tagad saņem lielākas algas. LIZDA tika draudējusi pagarināt streiku, jo uzskatīja, ka valdība neesot izpildījusi visas streika prasības.
Otrdienas vakarā puses vienojās, ka streikojošo pedagogu prasību izpildei valdība plāno atvēlēt vēl 4,168 miljonus eiro. Šī summa tiks piešķirta papildus jau atvēlētajiem 9 039 833 eiro, ko paredz 21.aprīlī apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par pedagogu atalgojumu. Finansējums tiks izmantots atalgojuma pacelšanai arī tiem pedagogiem, kuru algu likme šobrīd ir lielāka par minimālo. Pārskatīts tikšot arī finansējuma avots atalgojuma palielināšanai augstskolu izglītības darbiniekiem, kas tiks ņemts no cita avota, nevis no jau piešķirtā finansējuma augstākajai izglītībai. Papildus līdzekļu ieguves avots pašlaik gan vēl nav publiski precizēts.
Čakša uzsvēra, ka atbildība par piešķirtā finansējuma sadali ir pašvaldībām, lai nodrošinātu atbilstošu pedagogu atalgojuma pieaugumu.
LIZDA vadītāja Inga Vanaga saka, ka IZM jaunākais piedāvājums paredz streika vienošanās izpildi, tāpēc pēc piedāvājuma sīkākas izvērtēšanas un lēmumu nostiprināšanas valdības lēmumos streiku oficiāli plānots pārtraukt un neprasīt arī Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) demisiju.
Plānots, ka trešdienas pēcpusdienā premjerministrs sasauks valdības ārkārtas sēdi, lai apstiprinātu jaunākās vienošanās ar LIZDA.
Streika laikā informācija par izglītības iestāžu darba norisi atrodama konkrētās pašvaldības mājaslapā, vai jāvēršas izglītības iestādē. IZM skaidroja – ja izglītības iestāde nav slēgta, bet strādā minimāli, tad izglītojamiem jānodrošina izglītības ieguves process, jāgādā par viņu drošību un ēdināšanu. Ja streikā piedalās tikai daļa pedagogu, izglītības iestādē ir jāorganizē atbilstīgs izglītības process.
Streika vai pedagogu neesamības dēļ nevar organizēt mācības attālināti. Tāpat nedrīkst piespiest uzņemties streikojošo kolēģu amata pienākumu izpildi pedagogiem, kuri nepiedalās streikā. Ministrijā atsaucās uz Streiku likuma 34.pantu, kas nosaka, ka par darbinieka, kas nepiedalās streikā, piespiešanu uzņemties streikojošo kolēģu darbu, kā arī par pedagogu pieņemšanu darbā streikojošo pedagogu vietā, var tikt piemērota administratīvā atbildība.
Gadījumā, ja attiecīgajā izglītības iestādē neviens pedagogs nestreiko, izglītības iestāde turpina darbu kā ierasts.
LETA
Reklāma