Nedaudz palielinājies reģistrēto ugunsgrēku skaits. Lielu daļu nelaimju varēja novērst, ja cilvēki būtu uzmanīgāki.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Zemgales reģiona statistikas dati liecina, ka 2022. gadā Aizkraukles novadā reģistrēti 144 ugunsgrēki, kas ir par četriem vairāk nekā gadu iepriekš. Pērn, tāpat kā iepriekšējā gadā, mūsu novadā ugunsnelaimēs gājis bojā viens cilvēks.

Bojāgājušo skaits samazinājies

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apkopotā statistika liecina, ka 2022. gadā Zemgales reģionā kopumā nedaudz palielinājās izsaukumu skaits, tajā skaitā arī uz ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbiem, bet samazinājās maldinošu izsaukumu skaits. Līdzās tam saruka ugunsgrēkos bojāgājušo un izglābto skaits, bet palielinājās cietušo skaits. Zemgalē reģistrēts otrs lielākais izsaukumu skaits starp visiem Latvijas reģioniem — informē Viktorija Gribuste, VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Zemgales reģionā.

VUGD Zemgales reģiona pārvaldes ugunsdzēsēji glābēji 2022. gadā devās uz 3044 notikumiem, no kuriem 1153 bija ugunsgrēki, 1473 glābšanas darbi, bet 418 izsaukumi bija maldinājums. Glābšanas darbu skaits pēdējos sešos un arī aizvadītajā gadā turpināja pieaugt, bet maldinošo izsaukumu skaits samazinājās.

Ugunsgrēkos Zemgalē gāja bojā 12 cilvēki, kas ir par trīs cilvēkiem mazāk nekā 2021. gadā. Ugunsgrēkos cieta 30 cilvēki, kas ir par sešiem vairāk nekā gadu iepriekš, un izglābts 30 cilvēku, kas ir mazāk nekā pēdējos trīs gados.

Traģiskie ugunsgrēki, kuros gāja bojā cilvēki, notika Jelgavas valstspilsētā (3), Jēkabpils valstspilsētā, Aizkraukles, Jēkabpils, Jelgavas (2) un Tukuma (2) novadā. Vienā ugunsgrēkā Tukuma novadā gāja bojā divi cilvēki. No bojāgājušajiem sešas bija sievietes, pieci — vīrieši, bet viena bojāgājušā dzimumu notikuma vietā nevarēja identificēt. No Valsts policijas iegūtā informācija liecina, ka vidējais bojāgājušo vecums bija 67 gadi, kas ir nedaudz vairāk kā iepriekšējā gadā, bet ugunsgrēku vidējā degšanas platība — 38 m². Piecos no 11 ugunsgrēkiem, kuros gāja bojā cilvēki, degšanas platība nebija lielāka par 10 m². Šo traģisko ugunsnelaimju iespējamie cēloņi bija neuzmanīga rīcība ar uguni, tajā skaitā izmantojot atklātu liesmu un smēķējot, kā arī nepareiza elektroiekārtu un apkures ierīces ekspluatācija.

Sadalījums būtiski nemainās

Aizkraukles novadā 2022. gadā reģistrēti 144 ugunsgrēki, kas ir par četriem vairāk nekā iepriekšējā gadā. Gan 2021. gadā, gan 2022. gadā ugunsnelaimēs gājis bojā viens cilvēks. Pērn ugunsgrēkos cietuši četri cilvēki, kas ir par vienu vairāk nekā gadu iepriekš, izglābts viens, kas ir par vienu mazāk nekā 2021. gadā. Pagājušajā gadā Aizkraukles novadā ugunsdzēsēji glābēji 177 reizes piedalījās glābšanas darbos, bet 42 izsaukumi bija maldinoši. Gan pagājušajā gadā, gan arī gadu iepriekš Aizkraukles novadā bija trešais mazākais reģistrēto ugunsgrēku skaits Zemgales reģionā Viktorija Gribuste piebilst, ka aizvadītais gads Aizkraukles novadā izsaukumu skaita ziņā bija ļoti līdzīgs iepriekšējam — ugunsgrēku skaits bija nemainīgs un nedaudz samazinājās glābšanas darbu un maldinājumu skaits. Traģiskākais ugunsgrēks, kurā gāja bojā cilvēks, 24. aprīlī norisinājās Lāčplēša ielas daudzdzīvokļu nama dzīvoklī. Tajā, degot sadzīves mantām 6 kvadrātmetru platībā, gāja bojā cilvēks. Ugunsgrēku sadalījums pēdējos gados būtiski nemainās — apmēram ceturtā daļa norisinās dzīvojamajā sektorā, kur biežākie iemesli ir neuzmanīga rīcība ar uguni — bez uzraudzības atstāta ieslēgta plīts vai neuzmanīga smēķēšana. Samazinājies plašu un sarežģītu ugunsgrēku skaits ražošanas objektos. Samazinās arī sodrēju degšanas gadījumu skaits mājokļu dūmvados.

Turpinās informēt un izglītot

“No vienas puses, aizvadīto gadu varam vērtēt pozitīvi, jo samazinājies ugunsgrēkos bojāgājušo skaits. Bet tajā pašā laikā redzam, ka lielu daļu šīs traģiskās nelaimes varēja novērst, ja vien cilvēki būtu uzmanīgāk rīkojušies ar uguni, parūpējušies par dūmu detektora ierīkošanu savā mājoklī, sakārtojuši apkures iekārtas, nelietojuši bojātas elektroierīces utt. Apmēram 60% ugunsgrēku izceļas cilvēku neuzmanības dēļ, un to varētu nebūt, ja cilvēki būtu apdomīgāki, piesardzīgāki. Diemžēl nevar nepieminēt arī alkohola lietošanu kā apstākli, kas veicina traģisku ugunsgrēku izcelšanos,” uzsver VUGD priekšnieks ģenerālis Oskars Āboliņš.

O. Āboliņš skaidro: “Šogad turpināsim īstenot dažādus informatīvos pasākumus, lai paaugstinātu iedzīvotāju zināšanas un izpratni par drošu rīcību, kas palīdz novērst negadījumus, kā arī pareizu rīcību, ja negadījums tomēr noticis. Viens no uzsvariem noteikti būs uz dūmu detektoru nepieciešamību mājoklī, jo vēl arvien tikai katrā trešajā mājoklī, kurā izcēlies ugunsgrēks, ugunsdzēsēji glābēji dzird skanam brīdinošo dūmu detektora signālu. Savukārt ugunsgrēkos, kuros pērn cilvēki gāja bojā, vairumā gadījumu dūmu detektors mājoklī nebija uzstādīts. Bet mūsu pieredze rāda, ka tajos mājokļos, kuros ir uzstādīts dūmu detektors, ugunsnelaime visbiežāk beidzas ar izbīli un materiālajiem, nevis cilvēku zaudējumiem.”