Janīnas Zolotorenko sirdslietas — mūzika un volejbols

Viņas dzīvē lielās lietas ir pa divi. Divas lielas aizraušanās — dziesma un sports. Divas jaukas meitas — Kristīne un Karīna. Divas lielas “ģimenes” — vīru ansamblis “Es atnākšu” un sieviešu ansamblis “Spīdala”. Šajā nedēļā ir Janīnas Zolotorenko dzimšanas diena. Laiks, kad pakavēties atmiņās, novērtēt padarīto.
Arī vārdi viņai kā divi. Jana vai Janīna? Aizkrauklē nodzīvots vairāk nekā 50 gadu, un daļa šejieniešu viņu pazīst vienā vai otrā vārdā. Pasē rakstīts Janīna, bet jau skolas laikā saukta par Janu.
Janīnas dzimtā puse ir Baltinavas pagasts, precīzāk 10 kilometru attālais Obeļovas ciems. Mamma Anna no tās puses Maiļupes ciema. Tētis Staņislavs dzimis Obeļovā. Līdz 4. klasei jubilāre mācījās Svātūnes sākumskolā, tad līdz 1969. gadam Baltinavas vidusskolā. Šajā laikā iestājās arī Balvu bērnu sporta skolā. Diploms Nr. 18 vēsta, ka Janīna Staņislava meita Ločmele 1969. gada 24. jūnijā ieguvusi Vissavienības vienveida klasifikācijas 2. sporta klasi volejbolā. “Bija ļoti daudz jāstrādā mājās, saimniecībā, jāpalīdz mammai un tētim. Sienu pļaut, lopus barot. Vasarā gāju govis slaukt — laidu slaucējas atvaļinājumā. Četros no rīta bija jau jābrauc uz fermu. Ravēju bietes, kāpostus. Siena pļaušana, žāvēšana un kraušana šķūnī,” atceras Janīna. Palīgos toreiz nāca arī četrus gadus jaunākā māsa Stefānija. Viņa vēlāk beigusi medicīnas skolu, strādāja Ludzā ātrajā palīdzībā, tagad dzīvo vecāku mājās Obeļovā.