Aiviekstes pagasta “Atpūtās” izveido savu miera ostu

Ar Katrīnu Jaunslavieti-Kipuri mūsu ceļi, izrādās, krustojušies ne reizi vien velosacensībās daudzviet Latvijā. Man kā skatītājai un līdzjutējai, viņai kā aktīvai to dalībniecei. Triju meitu māmiņa arī šobrīd ir ātrākā Latvijas kalnu divriteņu braucēja velomaratona distancē. Tomēr iepazināmies, pateicoties citai viņas nodarbei — pastas ražošanai, kas reizē ar dārzeņu un mikrozaļumu audzēšanu kļuvusi par viņas pamatnodarbošanos. Jau sešus gadus viņas ģimenes māja ir zemnieku sēta “Atpūtas” Aiviekstes upes kreisajā krastā, netālu no hidroelektrostacijas. Katrīna piekrīt, ka dzīvesvieta ir gluži kā krustcelēs, jo dodies, uz kuru pusi nepieciešams — viss ātri un ērti sasniedzams, bet pašiem tā ir īsta miera osta.
Jāatrod savs pircējs
Tā kā mūsu pazīšanās sākās ar pastu jeb, vienkārši runājot, makaroniem, tad arī saruna vispirms par tiem. Kā stāsta Katrīna, doma par to ražošanu, iespējams, aizsākās ar dārzu un to, ko tajā var izaudzēt.
— Kad sākām dzīvot laukos, pirmās domas nebija par dārzu un kaut kā audzēšanu. Pirmajā gadā mums arī nebija speciālas tehnikas zemes apstrādei un daudz laika tika veltīts apkārtnes tīrīšanai. Iestādīju vagu ar sīpoliem, kas aizauga ar trakām vārpatām. Nākamajā gadā jau iekārtoju kārtīgas dobes, un man iepatikās, kā viss izdevies. Neatceros, kā tieši, bet ienāca prātā ideja veidot kastes ar pašu audzētiem dārzeņiem. Tās pareklamēju sociālajos tīklos, un pa kādai arī nopirka. Laikam jau āķis bija lūpā, un pamazām viss paplašinājās, tostarp mikrozaļumu audzēšana. Man ļoti patīk darboties pa zemi un rušināties dārzā, tomēr grūtākais jau nav kaut ko izaudzēt, bet atrast tam visam pircēju, īpaši laukos, kur lielai daļai ir savs mazdārziņš. Daļu produkcijas vedam uz Rīgu, ir arī klienti Jēkabpilī un citur. Vēl gan daudz jāstrādā, lai mainītu cilvēku domāšanu un paradumus, lai dārzeņus vairāk pirktu no audzētājiem, nevis lielveikalā. Tomēr pircēju loks kļūst plašāks, un nav vairs tik grūti ar klientu piesaisti kā darbības sākumā.