Priekšrocība vai trūkums?

Aktieris Gatis Gāga sociālajā vietnē “Facebook” aizsācis akciju “Es nāku no lauku skolas”, kurā aicina visus lauku skolu absolventus filmēt un publicēt video, kuros stāsta par to, ko viņiem devusi šī skola, par to, ka viņi, absolvējot nelielu lauku skolu, ir uzvarētāji un cīnītāji, nevis zaudētāji. Tā ir iecienītā aktiera atbilde uz izglītības ministres Andas Čakšas izteikumiem par skolu tīkla optimizāciju. Kādā intervijā, atbildot uz jautājumu par šo tēmu, ministre atbildēja ar pretjautājumu — vai jūs esat gatavi norakstīt sava bērna nākotni, jo pēc reģiona skolas viņš sevi nekā nevarēs realizēt. Arī intervijā Latvijas Radio ministre norādīja, ka vecāki ļoti labi saprot, ko nozīmē kvalitatīva izglītība, un ir jāiet projām no mīta, ka vecākiem prioritāte ir skola tuvāk mājām. “Šodien bez labas izglītības cilvēks nevar tālāk nonākt darba tirgū. Mēs nevaram dabūt labus speciālistus, ja visā skolas posmā neesam iedevuši kvalitatīvas zināšanas un prasmes,” sacīja ministre.

Par izglītības kvalitāti un nozīmi cilvēka tālākajā dzīvē nevar nepiekrist, taču, kāpēc visi ministri domā, ka pamatskolā un vidusskolā laukos šādu izglītību nav iespējams iegūt? Lai parādītu to, ka arī maza lauku skola var būt labs starts izaugsmei un karjerai, Gāga vispirms jau nosauc pats sevi — beidzis nelielo Ugāles vidusskolu, augstskolā ieguvis bakalaura un maģistra grādu, ilgus gadus bijis Jaunā Rīgas teātra aktieris, filmējies Latvijai nozīmīgās filmās, bijis nominēts “Spēlmaņu nakts” balvai kā gada labākais aktieris un Lielā Kristapa balvai kā otrā plāna labākais aktieris. To, ka savlaik mācījies mazā skolā, uzskata par priekšrocību, nevis trūkumu, un Čakšas teikto uztver kā bezatbildību un apvainojumu visiem lauku un mazpilsētu skolu beidzējiem, audzēkņiem un pedagogiem.

Viņa piemēram sekojuši daudzi, un sociālie tīkli pildās ar video, kur veiksmīgi cilvēki cildina mazās lauku skolas, no kurām nākuši.

Ministre uzdod jautājumu — kas tad ir laba skola? Un pati arī atbild — tas ir klašu piepildījums, spēja nodrošināt skolotājam pilnu darba slodzi un iespēju pilnveidoties, pietiekams atbalsta personāls.

Par mazo lauku pamatskolu un vidusskolu nozīmi, saglabāšanu, piedāvāto izglītības kvalitāti diskutējam jau gadiem. Reforma seko reformai, taču kopumā valsts politika nav bijusi labvēlīga mazajām skolām, un arī šobrīd daudzas skolas saistībā ar skolu tīkla optimizācijas plāniem un jauno skolu finansēšanas kārtību balansē uz būt vai nebūt robežas. Tostarp arī Aizkraukles novadā. Nu visa atbildība uzkrauta pašvaldību pleciem, jo tagad to rokās nonāk nauda skolu uzturēšanai, un tikai no tās atkarīgs, cik un kādas skolas novados turpinās darboties nākotnē un kas to ietekmēs.