Filmu “Mātes piens” demonstrēs arī Aizkrauklē

Ceļu pie skatītājiem sākusi pēc Noras Ikstenas romāna motīviem uzņemtā filma “Mātes piens”, ko Aizkraukles novada kultūras centrā varēs noskatīties 2. februārī. Var teikt, ka filmai ir saistība arī ar Aizkraukles pusi.

Filma “Mātes piens” uzņemta pēc starptautiski atzītās Noras Ikstenas grāmatas ar tādu pašu nosaukumu. Darbs tulkots vairāk nekā 20 valodās.

Filmas pamatā — mātes un meitas drāma, dziļi cilvēciska raksturu atklāsme, saduroties ar padomju totalitāro režīmu. Jauna daudzsološa ārste nonāk konfliktā ar totalitāro padomju režīmu un zaudē visu — karjeru, mīlestību pret dzīvi un pat mātes instinktu, liedzot savam bērnam mātes pienu. Pieaugot meita kļūst par viņas vienīgo atbalstu un cenšas palīdzēt gan mātes depresijai, gan pati mācās izdzīvot nomācošajā padomju režīmā. Mātes un meitas dzīvesstāsti norisinās padomju okupētajā Latvijā laikposmā no 1945. līdz 1989. gadam, kad sabrūk Padomju Savienība.

Filma uzņemta studijā “Deviņi”, tās režisore ir Ināra Kolmane (“Bille”, “Mona”, “Mans vīrs Andrejs Saharovs” u. c.), scenārija autors — Arvis Kolmanis, komponists — Raimonds Tiguls. Lomās: Maija Doveika, Elīna Vaska, Rūta Kronberga, Indra Briķe, Inga Tropa, Juris Lisners, Elīna Vāne, Ģirts Krūmiņš, Jānis Znotiņš, Zane Bierande, Oleksijs Gorbunovs un citi.

Kāda tad kinodarbam saistība ar Aizkraukles pusi? Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja ekspozīcijā “Padomju gadi” filmēti reklāmas video kadri, lai iegūtu ES programmas “Media” atbalstu.

Interesanti, ka filmas masu skatos piedalījās arī mūsu laikraksta reklāmas nodaļas vadītāja Silvija Karpoviča. Viņa filmējās epizodē, kas norisinās 80. gadu beigās, pie Brīvības pieminekļa noliekot ziedus. Silvija atceras, ka bija jādodas Brīvības pieminekļa virzienā, dziedot dziesmu “Daugav’s abas malas” jeb “Mūsu zeme”. Šī Jāņa Norviļa dziesma tika sacerēta Pirmā pasaules kara laikā, padomju laikā tā bija starp aizliegtajām. No jauna tā atskanēja 1988. gada 7. oktobrī tautas manifestācijā “Par tiesisku valsti” Mežaparka Lielajā estrādē un citos Atmodas laika pasākumos. Šodien Silvija smejot teic, ka grūti bija atcerēties vārdus, taču, ja tas jādara n-tās reizes, tad galvā “iesēžas”. “Tad nu mēs dziedādami devāmies Brīvības pieminekļa virzienā. Vispirms no vienas puses, tad no otras,” saka Silvija.

Lai piedalītos jaunās filmas masu skatos, bija nosacījums, ka jābūt tā laika apģērbā. Silvijai tāds bija saglabājies. Viņa teic, ka apbrīno filmas tērpu mākslinieci, kurai apģērba varianti bija jāiesūta “Whatsapp” lietotnē. Tad viņa vai nu akceptēja, vai arī ieteica piemeklēt ko citu. “Tērpu sūtījumu bija tūkstošiem,” atceras Silvija. “Vēl viens mājas darbs bija — ierasties ar sarullētiem matiem. Toreiz modē bija ilgviļņi. Pirms tam bija atsūtīts apraksts par filmas notikumiem, kas būs jādara, kā arī tas, ko nedrīkstam darīt. Daudziem šis brīdis sagādāja emocionālus pārdzīvojumus, tie taču bija notikumi no nesenās pagātnes! Filmēšana sākās ap sešiem rītā un ilga līdz pieciem, sešiem pēcpusdienā. Visvairāk pārsteidza cieņpilnā attieksme pret masu skatu dalībniekiem. Bija padomāts par visu. Tika organizēta ēdināšana, arī labierīcības bija nodrošinātas, beigās visiem pateicās par darbu. Tā bija skaista, saulaina 2021. gada augusta diena. Interesi par procesu izrādīja garāmgājēji. Redzot cilvēku pūli, visu Baltijas valstu karogus, izjautāja, kas notiek, un arī vēroja filmēšanu.” 

Aizkraukles novada kultūras centrā filmu “Mātes piens” demonstrēs 2. februārī plkst. 19.