Kopš svētdienas par metru kāpis ūdens līmenis Daugavā pie Pļaviņām. Līdz kritiskajai sarkanajai atzīmei vēl tālu.

Vakar Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) sniegtā informācija
vēstīja, ka Daugavā pie Pļaviņām diennakts laikā ūdens līmenis kāpa vairāk nekā par
metru. Tomēr hidrologi mierina, sakot, ka pilsēta nav apdraudēta.
Līga Klints, LVĢMC hidroloģe, “Staburagu” informē, ka pirmdien dienas laikā situācija Daugavā pie
Pļaviņām ir stabila, jo līdz šim Pļaviņu HES spēj laikus izstrādāt atplūstošās ūdens masas.
Atkušņa dēļ hidrologi gaidīja situācijas izmaiņas saistībā ar milzīgo, vairāk nekā 20
kilometru garo ledus vižņu sastrēgumu no Pļaviņām līdz Jēkabpilij. Būtiskas izmaiņas
attiecībā uz Pļaviņām novēroja svētdien vakarpusē, kad ledus iešana sākās pie Zeļķiem,
nedaudz sakustējās viss ledus sastrēgums, kas pazemināja ūdens līmeni Jēkabpils pusē, bet
palielināja pie Pļaviņām. Upes posmā no Zeļķiem līdz Jēkabpilij ledus kustība gan nebija
tik intensīva.

Dzeltenā robeža ir sasniegta

Ūdens līmenis virs stacijas “0” atzīmes 15. janvārī pulksten 23.50 Pļaviņās bija 9,93 m, pie
Zeļķiem — 7,18 m, Jēkabpilī — 8,35 m. Ūdens līmeņa celšanās sākās svētdien vakarpusē.
Pie Zeļķiem — starp pulksten 17 un 17.30, pie Pļaviņām — aptuveni pēc stundas, starp
pulksten 18 un 18.30. Pirmdien pulksten 14 ūdens līmenis novērojumu stacijā pie
Pļaviņām bija apstājies pie atzīmes 10,06 metri.
Jautāta par kritiskajām atzīmēm, kuras sasniedzot sāktos plūdi pilsētā, Līga Klints saka,
izstrādāti jauni kritēriji, kas atbilst plūdu atkārtošanās biežumam. Kritēriju izstrādē
hidrologi aicināja sadarboties Daugavas krastos esošās pašvaldības, tolaik arī Pļaviņu
novada domi, kas diemžēl nevēlējusies sadarboties. Šobrīd pirmā kritiskā jeb dzeltenā
atzīme ir 9,90 metri, kas šonedēļ jau ir sasniegta. Tik augsts ūdens līmenis pilsētu vēl
neapdraud, jo izplūst Aiviekstes grīvā. Oranžā atzīme ir 12,40 metri, bet sarkanā 13,10
metri. Pašlaik pilsētas virzienā neplūst tik lielas ūdens masas, lai Pļaviņu HES tās nespētu
kontrolēt.
Attiecībā uz iepriekš izskanējušajiem pārmetumiem, kāpēc HES nesamazina ūdens līmeni,
palīdzot Jēkabpilij, hidroloģe saka, tas nozīmētu ledus nosēdināšanu uz upes gultnes, kas
tur turpinātu atrasties līdz pat vēlam pavasarim.
Tā kā nedēļas otrajā pusē prognozē sala atgriešanos, vižņu masa turpinās krāties,
sablīvēsies un plūdu draudi atjaunosies.