Jura Jēkabsona ceļš līdz instrumentu labošanai un izgatavošanai sākās Pļaviņās

Juris Jēkabsons ir viens no nedaudzajiem Latvijas vijoļmeistariem, kurš prot šo mūzikas instrumentu ne tikai salabot, bet arī izgatavot. Viņa kopā ar ģimeni veidoto un vadīto mūzikas instrumentu veikalu “Metro” Rīgas centrā zina daudzi. Ceļš līdz tam bijis sarežģīts, taču sācies tas Pļaviņās un šīs pilsētas mūzikas skolā, ko Juris kopā ar dzīvesbiedri Intu nesen apmeklēja. Meistars bija sagādājis un atvedis arī pārsteiguma dāvanas Pļaviņu Mūzikas skolas pirmā vijoļspēles konkursa dalībniekiem.
— Kad sākāt mācīties mūzikas skolā?
— 1958. gadā. Mamma mani sūtīja tur iestāties gan gadu iepriekš, jo pazina skolas direktoru Tālivaldi Mekšu un sarunāja, ka viņš mani gaidīs. Tolaik skola darbojās vienā telpā tagadējā kultūras centra galā. Iegāju gaitenī un dzirdēju, kā Mekšs un Lēpe (toreizējā klavierspēles skolotāja un koncertmeistare Rita Lēpe — aut.) skaļi runā, nobijos un aizgāju projām. Mammai teicu, ka mani nepieņēma, un viņai nebija arī laika noskaidrot patiesību. Nākamajā gadā mamma mani uz turieni aizveda pati. Vijoles spēle bija viņas vēlme, bet es to iepriekš nebiju ne redzējis, ne dzirdējis, jo tolaik Ķūģos, kur dzīvojām, nebija ne elektrības, ne radio. Mājās arī nebija neviena, kas palīdz uzskaņot vijoli, un tā izmērā bija lielāka, nekā tobrīd man vajadzēja. Ejot mājās ar visu mūzikas instrumentu, vajadzēja iet garām ēkai, kur dzīvoja čigāni. Viņi mani gaidīja, lai varētu uzspēlēt vijoli. Man bija bailes nedot, un var tikai iedomāties, kāds tas instruments bija, kad tiku līdz mājām. Sākumskolas klasēs vispirms mācījos Pļaviņās un tad Gostiņos. Uz mājām varēja aizbraukt ar autobusu. Biļete maksāja 60 kapeikas, un tā bija izvēle — brauciens vai sešas konfektes “Gotiņa”, ko varēja nopirkt par to summu. Bieži vien izvēle bija par labu saldumiem.