imants@staburags.lv
Skrīveru kultūras centrā notika Aizkraukles novada pašvaldības pārstāvju tikšanās ar iedzīvotājiem. Pārrunāja jautājumus par stāvvietām, tualetēm tirgus laukumā, iegrimušajiem kanalizācijas aku vākiem, brūkošajiem grāvjiem, veloceliņa izbūvi, ielu remontu, “pelēko” asenizāciju un citus.
Sanāksmē piedalījās Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums, Skrīveru pagasta pārvaldes vadītāja Santa Finstere, priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Dainis Vingris, skrīverietis, priekšsēdētāja vietnieks Andris Zālītis, izpilddirektors Uldis Riekstiņš un viņa vietnieks Kaspars Sniedzītis. Sanāksmē klāt bija arī Kultūras pārvaldes vadītāja Anta Teivāne, Attīstības nodaļas vadītāja Ilona Kāgane un projektu vadītāja Liene Paukšte-Uzula, Sociālā dienesta vadītājs Edvarts Pāvulēns, kā arī domes deputāts un Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Arvis Upīts.
Atšķirībā no iepriekš pašvaldības organizētās tikšanās Jaunjelgavā, uz kuru ieradās tikai daži iedzīvotāji, skrīverieši bija ieinteresētāki, un zālē varēja saskaitīt vairāk nekā divus desmitus.
Aicina runāt par Andreju Upīti
Leons Līdums atzina, ka jaunā, lielā Aizkraukles novada izveide ir kas jauns, no visiem iesaistītajiem prasa zināšanas un darbu. “Ir pagājis pusotrs gads, un joprojām redzamas problēmas, nevar visu novienādot, neņemt vērā raksturīgo katram bijušajam novadam. Redzamas atšķirības starp Daugavas labā un kreisā krasta pagastiem, stereotipiem, kurus nav viegli lauzt,” atklājot sanāksmi, teica Leons Līdums. Tāpēc tiek rīkotas šādas sapulces, lai uzklausītu iedzīvotāju viedokļus, saprastu, kas jāpamaina, jāuzlabo.
Leons Līdums arī teica, ka nākamajā gadā, lai uzlabotu iedzīvotāju saziņu ar pašvaldību, plānots ieviest mobilo lietotni, kurā kompaktā veidā būs apkopota gan svarīgākā informācija, gan iespēja sazināties ar pašvaldības speciālistiem.
Domes priekšsēdētājs arī atgādināja, ka 3. decembrī Aizkraukles kultūras centrā notiks konference par Andreju Upīti un viņa vārdu Aizkraukles novadā. Tajā ar lekcijām piedalīsies vēsturnieki, rakstnieka biogrāfijas zinātāji, izteikties rosināts ikviens, kuram šis jautājums ir aktuāls. Kā zināms, arī starp skrīveriešiem nav vienprātības par vidusskolas vārda maiņu, atstājot tajā Andreja Upīša vārdu. Lai konferencē varētu nokļūt pēc iespējas vairāk interesentu, pašvaldība no Skrīveriem uz Aizkraukli organizēs speciālu autobusu.
Vajag tualeti tirgus laukumā
Santa Finstere uz jautājumiem par velonovietnēm pie pasta un kultūras centra atbildēja, ka, līdzko laikapstākļi ļaus, pie kultūras centra ierīkos gan novietnes, gan soliņus. Pasta ēkas priekšpusē pašvaldībai nav pilnvaru kaut ko novietot, bet riteni var atstāt pie netālu esošā sociālā centra. Tāpat saņemti jautājumi par invalīdu stāvvietu ierīkošanu pie veikala “Top” un kultūras centra. Līdzīgi kā gadījumā ar “Latvijas pasta” ēku, arī pie veikala pašvaldībai nav likumīga iemesla veidot šādas stāvvietas. Pie kultūras centra šāda stāvvieta būs, uz asfalta uzkrāsos norādi, bet arī tam nepieciešami atbilstoši laikapstākļi. Skrīverieši vēlas arī tualeti tirgus laukumā. Santa Finstere teic, ka tas ir patīkams pārsteigums: tirgus tiešām aktivizējies, turpmāk notiks divas reizes mēnesī — svētdienās. Labierīcību tēmu varētu risināt, tirgus dienā laukumā novietojot pārvietojamo tualeti, tikai jārisina problēma par tās izmantošanu pārējās dienās. Zināms, ka senāk šajā vietā nolikto ļaundari izmantoja sava spēka demonstrēšanai.
Iegrimušie aku vāki jālabo valstij
Pagasta pārvaldes vadītāja deleģēja Andri Zālīti atbildēt uz vairākiem pirms tikšanās iesūtītiem iedzīvotāju jautājumiem. Viens no tiem par iegrimušajiem kanalizācijas aku vākiem Andreja Upīša un Jāņa Purapuķes ielā. Andris Zālītis pirms atbildes sniegšanas atgādināja, ka nākamā gada sākumā pašvaldība aktualizēs jautājumu par iedzīvotāju padomes dibināšanu. To nosaka jaunais Pašvaldību likums. Padomes pārstāvji būs aicināti arī novada budžeta izstrādē.
Atgriežoties pie jautājuma par aku vākiem, Andris Zālītis norādīja, ka Jāņa Purapuķes iela ir “Latvijas Valsts ceļu” pārraudzībā. Satiksmes ministrs Tāls Linkaits nesen, tiekoties ar Aizkraukles novada pašvaldību, teicis, ka Purapuķes iela iekļauta ceļu remontu programmā, ielai noformēts defektācijas akts, un tās labošanu veiks nākamajā vai 2024. gadā. Ja kanalizācijas aku vāks jau tagad ir kritiskā kārtībā, par tā remontu var lemt vietējā pašvaldība un aku turētājs — pašvaldības uzņēmums “Skrīveru saimnieks”. Par aku vākiem Andreja Upīša ielā atbildes nebija. Andris Zālītis pārgāja pie jautājuma par decentralizēto kanalizācijas sistēmu, kas arī ir akūts jautājums Skrīveros. To, kāda ir iedzīvotāju nostāja, liecina notikumi, kad viņš bija Skrīveru novada domes vadītājs. 2012. gadā veica aptauju Kalna ielas 97 mājsaimniecībām par pieslēgšanos centralizētajai ūdens apgādei un kanalizācijai. Tikai desmit māju pārstāvji bija gatavi šādām pārmaiņām. Pašvaldībai nav ne finansiālu līdzekļu, ne likuma sviru, ar kurām piespiest pieslēgties, un risinājums varētu būt, piemēram, Eiropas Savienības pieņemta regula, kas pieslēgšanos noteiktu par obligātu.
Būs gājēju ceļš līdz Klidziņai
Uldis Riekstiņš aktualizēja iedzīvotāju jautājumu par veloceliņu no Skrīveriem līdz dendrārijam. Andris Zālītis teica, ka par tāda celiņa izveidi informācijas nav, toties reāla, jau projekta stadijā, ir gājēju celiņa izbūve no Skrīveriem līdz Klidziņai. Ilona Kāgane iebilda, ka veloceliņš un velomaršruts ir divas atšķirīgas lietas. Celiņš ir dārga infrastruktūra, maršrutu Aizkraukles novada attīstības stratēģijā sazīmēts gana daudz. Līdz šim gan Aizkraukles, gan kaimiņos esošās Ogres un Jēkabpils pašvaldības sarunās ar uzņēmumu “Latvijas Valsts ceļi” uzsvērušas, ka paralēli Rīgas—Daugavpils šosejai tās turpmākās rekonstrukcijas darbos būtu jāiekļauj arī veloceliņa izbūve. “Vai tas tā būs, nav mūsu ziņā,” atzina Ilona Kāgane.
Jauna ideja, raugoties no tūrisma infrastruktūras attīstības, ir skatu torņa izbūve Skrīveros, bijušā Zemkopības institūta pusē. Tam piemērots esošais ūdenstornis. Attīstības nodaļa šo torni tēlaini redz kā gaismas staru starp diviem vēsturiskajiem novadiem — Vidzemi un Sēliju Daugavas otrā krastā. Līdz ar to naudu šādas idejas realizācijai varētu smelties no kāda Latvijas—Lietuvas pārrobežu sadarbības projekta vai nākotnē valsts budžetā paredzētā finansējuma vēsturiskajiem novadiem. Pašlaik skatu tornim izstrādā tehnisko dokumentāciju.
Pensionāri nevēlas maksāt nodokli
Attīstības nodaļas projektu vadītāja Liene Paukšte-Uzula, stāstot par paveikto Skrīveru pagastā, teica, ka vairākām ielām veikta virsmas dubultā apstrāde, piemēram, Andreja Upīša ielas posmam un laukumam pie dzelzceļa stacijas. Nākamajā gadā kā viens no prioritārajiem projektiem ir jau iepriekš pieminētais ūdenstornis-skatu tornis, stacijas laukuma pie vidusskolas sakārtošana. Trešais lielais projekts ir kritiskā kārtībā esošā dizaina un tehnoloģiju kabineta pārbūve Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā. Tam jau gatava tehniskā dokumentācija un drīzumā izsludinās būvdarbu iepirkumu. Mazāki projekti ir Lakstīgalu ielas apgaismojuma maiņas noslēgums janvārī, kā arī apkārtnes sakopšana pie dienas aprūpes centra. Skrīveru ziemeļu jeb no dzelzceļa sliedēm uz augšu esošajā daļā nākamajos gados būs aktuāls ielu remonts un centralizētās ūdensvada un kanalizācijas sistēmas izveide. Papildus labiekārtošana paredzēta arī skeitparkā Dzelzceļnieku ielā. Uldis Riekstiņš, piebilstot par skatu torņa izbūves iespējamību, teica, ka to realizēs, ja būs iespējams saņemt tā saukto “dāvināto” naudu. Tas nozīmē, ka projekts nav ar tik augstu prioritāti, lai tam atvēlētu novada budžeta naudu vai ņemtu kredītu. Katrā ziņā no budžeta tam atvēlēs mazu daļu.
Divi citi jautājumi skāra gados vecāku pensionāru vēlmi pēc bezmaksas sabiedriskā transporta novada teritorijā un viņu atbrīvošanu no nekustamā īpašuma nodokļa vienīgajam mājoklim. Iespējams, ka šos jautājumus varētu izskatīt, plānojot jauno novada budžetu.
Grāvjus kārtos pavasarī
Zālē esošo iedzīvotāju interese bija par pašvaldības plāniem pārējo ielu sakārtošanā. Lakstīgalu un Smilšu ielā bija paredzēts uzlabot apgaismojumu līdz šī gada beigām, bet laikapstākļu dēļ tas nav izdarīts. Seguma uzlabošana šajās ielās varētu notikt nākamgad. Santa Finstere teic, ka plāns, kādā notiek ielu sakārtošana, atkarīgs no uzņēmuma “Sadales tīkls” un viņu darbu plāna Skrīveros. Ozolu ielā, kur notiek apgaismojuma maiņa, izrakti grāvji, kuru dēļ ceļa malas iebrūk un caurtekas aizsērē. Ielas iedzīvotāja jautāja, vai pašvaldība plāno risināt šo problēmu. Pārvaldes vadītāja teic, ka darbi šajā vietā atsāksies pavasarī, kad arī novērsīs grāvju malu iebrukšanu.
Grāvju, precīzāk, nokrišņu noteku problēma ir arī Ošu ielā. Tā kā iela ir ar kritumu, zemākās vietas applūst. Iedzīvotāji rosināja pašvaldību izrakt grāvi visas ielas garumā un ūdeni novadīt tuvākajā meliorācijas akā vai grāvī, piemēram, tuvumā esošās Dīvajas ielas malā.
Pazemes ūdeņos ieplūst fekālijas
Diskusijās par nesakārtotajām ielām aktīvi iesaistījās skrīverietis Kaspars Celmiņš. Viņš vairākkārt atkārtoja, ka pašvaldībā nav atbildīgās personas, kas sekotu līdzi pagasta centrā notiekošajiem darbiem, tāpēc iedzīvotājiem par katru neizdarību pašvaldība jāinformē atkal un atkal, līdz beidzot “tiek dzēsts ugunsgrēks”. Kaspars Celmiņš vēlējās aktualizēt jautājumu par nelegālo jeb “pelēko” asenizāciju. Izvedot vircu par “polšiņu” un izgāžot to kaut kur Skrīveru nomalē, nozīmē pamazām indēt sevi un ūdeni, ko smeļ no akas. Andris Zālītis saka, šī “pelēkā” zona pēdējā gada laikā krietni samazinājusies un liela daļa vircas nonāk attīrīšanas iekārtās. Uldis Riekstiņš piebilda, ka simtprocentīgi piekrīt Kaspara teiktajam. Izdoti saistošie noteikumi par decentralizētās kanalizācijas uzskaiti. Tomēr jāapzinās, ka būs viensētas, kurās nereti dzīvo vientuļš pensionārs, kurš nevar sev ierīkot modernu kanalizācijas attīrīšanas sistēmu. Tāpat viņš atzina, ka jau tagad Skrīveros zināmi gadījumi, kad akās esošais ūdens ir nelietojams. Dainis Vingris piebilda, ka, attīstoties tehnoloģijām, jādomā par lokālām bioloģiskām attīrīšanas iekārtām, kurām var pieslēgties neliels skaits mājsaimniecību.
Sanākušie apsprieda arī Skrīveru apvedceļa jautājumu, kas, kā norādīja bijušais Skrīveru Zinātnes centra direktors Ģedimins Siliņš, ik pa laikam aktuāls bija jau padomju gados. Viņš teica, ka līdz ar ceļu Tīnūži—Koknese un Madliena—Skrīveri atklāšanu satiksme būtiski palielinājās arī cauri Skrīveriem. Attīstības nodaļa vadītāja teic, ka novada plānā šis apvedceļš ir iekļauts, bet tā realizācija ir Satiksmes ministrijas pārziņā.
Reklāma