Vīru spēles mīlas vārdā

Iesaka Arvis Upīts,
Aizkraukles novada pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs

“Reiz dzīvoja trīs draugi, kuri nicināja dzīvi. Kādā jaukā dienā viņi iemīlēja meiteni, līdz ar ko iemīlēja arī dzīvi. Lūk, cik vienkārši!” tā teikts par Dailes teātra izrādi “Trīs draugi”, kurai dots arī cits raksturojums — vīru spēles mīlas vārdā. Tās sižets tapis, iedvesmojoties no slavenākā Ēriha Marijas Remarka romāna ar tādu pašu nosaukumu, bet mūsdienīgās lugas autors ir Regnārs Vaivars.
Izrāde iesākas mazliet neparasti: uz skatuves parādās lielgabals, un brīdī, kad atskan šāviens, šķiet — nu tik sāksies Remarka cienīgas kaislības, taču — nekā! Sākas skaļa ballīte, un šis mirklis skatītājiem sajauc prātus. Sākas dzīve: trīs draugi, kurus sauc tāpat kā Remarka varoņus — Roberts, Gotfrīds un Otto —, pārtiek no dauzītu automašīnu pārdošanas, bet atpūšas krogos un pērkamu sieviešu sabiedrībā. Kavējoties sāpīgās atmiņās par Pirmā pasaules kara šausmām, viņiem šķiet, ka dzīvei nekas vairs nespēj piešķirt jēgu, bet tad Roberts satiek Patrīciju. Viņa piešķir un iemāca draugiem dzīvesprieku.
Jā, tas ir mūžsenais stāsts par patiesu draudzību un mīlestību. Un man šī izrāde patiešām patika. Esmu izlasījis teju vai visus Remarka darbus, un, izrādi skatoties, nav tā, ka ļoti gribējās vilkt paralēles ar klasiķi. Pirmais cēliens nekādas asociācijas ar to noteikti neraisīja, bet tas bija diezgan smalka un interesanta humora caurstrāvots iestudējums. Otrais cēliens jau šķita drūmāks, skarbāks — slimības, skumjas. Īsti “remarkiski”. Katrā ziņā tas, ka esi lasījis Remarka romānu “Trīs draugi”, palīdz izrādi izprast. Ja neesi to izdarījis, varbūt vismaz anotāciju par šo lugu vispirms būtu gana svētīgi izlasīt.
Mani patīkami pārsteidza izrādes scenogrāfija — tērpi, skatuves iekārtojums, arī mūzika un skaņas. Tas viss tik ļoti ļāva noticēt visam, kas notiek uz skatuves: ja tā ir ballīte, šķita, ka pats esi tajā, ja skumja tēma, tad uzrunāja līdz sirds dziļumiem…
Un, protams, aktieru ansamblis izvēlēts vienkārši izcils! Šķiet, no pēdējā laikā redzētajām izrādēm neatceros vēl kādu, kur katram aktierim tik ļoti piestāv loma, ko viņš spēlē. Ģirts Ķesteris, Lauris Dzelzītis, Gints Grāvelis, Andris Bulis, Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Anete Krasovska, Kristīne Nevarauska, Mārtiņš Upenieks, Mirdza Martinsone — visi tik spilgti un izcili, ka prieks skatīties.
Katrā ziņā šī ir izrāde, kura jāredz! Ikvienam. Darbs, kurš liek padomāt, vērtēt, un, aizverot teātra durvis, tu ar pilnu krūti ieelpo gaisu un nospried: cik dzīve tomēr ir skaista!
Dailes teātrī izrādes ir arī janvārī. Biļetes izpērk ātri, taču dažas brīvas vietas vēl zālē manīju.