Iveta Skaba
Lāpām degot, kupls pulks aizkraukliešu devās Lāčplēša dienas lāpu gājienā. Tas noslēdzās pie piemiņas stēlas “Lāčplēša cīņa”. “Šis ir tas vakars, kad Latvijā apdzīvotajās vietās deg lāpas, deg sveces. Mēs pieminam un godinām. Mēs pieminam pirms vairāk nekā 100 gadiem notikušās cīņas, kas jaundibinātajai Latvijas valstij bija ļoti svarīgas, lai noturētu, lai nosargātu pret vāciešiem un Krievijas impērijas armiju paliekām. Latvijas valsts tika nodibināta, tika lietas asinis, un mēs šodien noliecam galvas mūsu vecvectēvu priekšā, kas sargāja Rīgu, kas sargāja Latviju,” sacīja Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums. “Pēdējos gadus mēs nācām un noskatījāmies uz šiem notikumiem kā uz pagātnes laiku, kurš ir jāatceras, bet priekšā mums nekas nedraud. Bet šī gada 24. februāra barbariskā Krievijas impērijas armijas iebrukšana Ukrainā tomēr parādīja, ka dzīvē lietas atkārtojas, un atgādināja, ka mēs dzīvojam un mūsu valsts ir novietota tur, kur tā ir novietota, — blakus vienam lielam agresoram, kurš ik pa brīdim mēģina iekarot savus kaimiņus un pakļaut tos. Šo aizvadīto mēnešu laikā mēs esam sekojuši šiem notikumiem līdzi un sapratuši daudz ko, ko varbūt īsti nesapratām līdz galam iepriekš — ir skaidrāka palikusi šī aina, kas ir vērtības un ko mums nozīmē neatkarīga, brīva mūsu valsts, mūsu Latvija, un ka tā vienkārši nevar pastāvēt brīva bez mūsu pūlēm.” Sanākušos uzrunāja arī Zemessardzes 55. kājnieku bataljona kapelāns Arturs Mozga un Zemessardzes Aizkraukles 55. kājnieku bataljona komandieris Aleksandrs Sotnikovs. Piemiņas brīdī dzeju runāja Aizkraukles novada vidusskolas skolēni, patriotiskas dziesmas izskanēja vīru vokālā ansambļa “Es atnākšu” un tā vadītājas Janīnas Zolotorenko sniegumā.
Reklāma