Ināras Sudares nedēļas pārdomas: Kas vienam liekas vienkārši, citam — neiespējami

Aizvadītās nedēļas svarīgākais notikums — jaunās koalīcijas veidošanas p r o cess. Kas vienam liekas pavisam vienkārši, piemēram, “Jaunās Vienotības” līderim Krišjānim Kariņam, kurš, noslēdzot pirmā raunda sarunas, uzskata, ka nav nepārvaramu šķēršļu izveidot četru partiju koalīciju, kurā būtu pārstāvēti arī “Progresīvie”, tas “Apvienotajam sarakstam” (AS) un Nacionālajai apvienībai (NA) liekas neiespējami.
Signālu, ka Nacionālā apvienība nesaredz iespēju sastrādāties ar “Progresīvajiem”, jau tūliņ pēc vēlēšanām deva NA politiķis Rihards Kols. Viņš tēlaini Nacionālo apvienību nosauca par leduslāčiem, bet “Progresīvos” — par pingvīniem. Šo dzīvnieku takas nekrustojoties. Pagājušās nedēļas sarunas liecina, ka “Progresīvie” gan labprāt pietuvotos leduslāčiem, bet viņi nevēlas ielaisties nekādos kompromisos.
Valdības veidošanas process, šķiet, kopumā ir daudz vienkāršāks, nekā tas bija pēc 13. Saeimas ievēlēšanas 2018. gadā, kad tās veidošana izvērtās vairāku mēnešu ilgā šovā. Toreiz Kariņš kā burvju mākslinieks salipināja Ministru kabinetu no atšķirīgām, ideoloģijas un interešu ziņā pilnīgi pretrunīgām daļām. Tolaik šai valdībai neviens garu mūžu neparedzēja. Taču kļūdījās. Burvis paliek burvis.
Taču tagad, kad ir visas iespējas izveidot daudz monolītāku un mazāk pretrunīgu koalīciju, kurā būtu tikai trīs politiskie spēki — “Jaunā Vienotība”, Nacionālā apvienība un “Apvienotais saraksts” —, “Jaunās Vienotības” līderis Krišjānis Kariņš uzstāj, ka jāpiesaista vēl ceturtais partneris — kreisā partija “Progresīvie”. No vienas puses, taisnība jau viņam ir — koalīcija ar 64 balsīm ir stabilāka nekā ar 54 balsīm. Arī pats Kariņš šādā kolektīvā justos drošāk un stabilāk. Iespējamos koalīcijas partnerus viņš mudina sākt savstarpējās sarunas, lai varētu vienoties. Pagaidām gan to panākt ir gatavi tikai “Progresīvie”. “Apvienotais saraksts” un Nacionālā apvienība pagaidām noraidījuši iespēju strādāt valdībā kopā ar “Progresīvajiem”.