Vietalvas pagasta Odzienā darbu sākusi zemnieku saimniecības “Iesalnieki 1” graudu kalte. Aizvadītajās dienās darba tur bija daudz, lai pirms lietavām pagūtu apstrādāt šī gada ražu.

Izdevīgāk, ja sava

Graudu kalte ir daļa no Eiropas Savienības atbalstītā projekta. Vienā no tā kārtām finansējums gūts labības kombainam, kas iegādāts pērn, kā arī augsnes apstrādes diskiem, un būs vēl viens angārs, kas jau tiek būvēts. Kopumā saimniecībā investēts teju pusmiljons eiro, no kuriem ap 50 procentiem ir Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums.

“Iesalnieku 1” saimnieks Ansis Saliņš atzīst, ka šobrīd kalte ir ļoti svarīga. Tās būvniecību gan aizkavēja resursu sadārdzinājums par 30 procentiem. Saistībā ar to vajadzēja domāt, vai īstenot šo ieceri, jo līdzfinansējuma daļa līdz ar to nepalielinājās.

— Rūpīgi parēķinot, secināju, ka tomēr būvēšu, sava kalte būs izdevīgāka, jo maksa graudu pirmapstrādes punktos par graudu kaltēšanu ir liela. Šobrīd daudz ko nosaka arī cenu atšķirība, kas, piemēram, starp pieņemšanas punktu un ostu ir apmēram 30 eiro par tonnu. Ja jāaizved lielāks daudzums, summa ir iespaidīga, — stāsta Ansis.

Zemniekus būtiski ietekmē elektroenerģijas sadārdzinājums, jo tās patēriņš graudu apstrādē ir liels. Jaunajā kaltē pamatā gan izmanto dīzeļdegvielu, bet ir arī elektromotori, kas darbina ventilatorus un transportieri. Ansis atzīst, ka iepriekš tomēr svārstījies, ko labāk izvēlēties — gāzes vai dīzeļdegvielas degli, un otrais šobrīd izrādījās pareizākais lēmums, ņemot vērā gāzes cenu.

Laba pupu un kviešu raža

Kaltes iespējas ir apstrādāt 21 tonnu graudu stundā caurplūdes režīmā, veicot priekšattīrīšanu un kaltēšanu. Līdz ar to iekārta paredzēta pietiekami lielam ražas apjomam — sezonā līdz 4000 tonnām graudu. Tajā sabirst viss saimniecībā izaudzētais — kvieši, pupas, griķi un cits. Ražas novākšanu “Iesalnieki 1” beidza septembra pēdējā nedēļā.

Saimnieks teic, ka šogad laba raža bija kviešiem un pupām, bet ne rapsim. Patīkami pārsteidza griķi, kas bija iesēti nelielā platībā un izauga vairāk nekā pērn. Līdzīgi esot arī citiem graudaudzētājiem.

Ansis atzīst, ka nepieciešams vairāk vietas izkaltētajiem graudiem. Graudu torņu iegādei iesniedzis vēl vienu projektu, kas ierobežoto līdzekļu dēļ pagaidām noraidīts, bet varēs startēt kādā no nākamajām kārtām. Arī kaltes iekārtu būvniecībā viss vēl nav pabeigts, bet to darīs pēc ražas laika, jo šobrīd svarīgākais bija graudus novākt, izkaltēt un apstrādāt. Ar laiku ir padomā, kā paplašināt kaltes darbību, un varētu sagatavot arī sēklas materiālu, kas ik gadu prasa lielus izdevumus.

Laimes spēle ar cenām

Šī gada raža lielākoties nonāk ostā, lai ar kuģiem dotos uz Ziemeļāfrikas valstīm, kas pamatā ir Latvijas graudu galapunkts.

— Ja pagājušajā gadā minerālmēslu cenas bija samērā zemas, tad graudu iepirkuma cena šogad kāpusi. Tas nozīmē, ka šis gads ienākumu ziņā zemniekiem būs pozitīvs. Problēmas, visticamāk, būs nākamajā sezonā, jo, gatavojoties tai, ieguldījumi ir jau krietni lieli. Nav arī pārliecības, ka graudu cena vēl kāps, jo tā sāka slīdēt uz leju vasaras pirmajā pusē. Jaunā gada ražu gan zemnieki var piefiksēt par noteiktu summu tonnā, ko rapsim arī izdarīju, un šobrīd to varu pārdod dārgāk, nekā tagad iepērk. Citu gadu ar cenas fiksāciju var arī zaudēt, un tā ir tāda laimes spēle. Jāskatās, kā rīkoties turpmāk, jo lieli līdzekļi ieguldīti jaunajā sējā, bet cenas izmaiņas nav paredzamas. To ietekmē gan graudu ražas Ukrainā un tur notiekošais karš, gan eiro attiecība pret dolāru, — saka Ansis Saliņš. 

Par saimniecību

Zemnieku saimniecība “Iesalnieki 1” Pļaviņu novada Vietalvas pagastā reģistrēta 2009. gadā. Saimniecības pamatnodarbe ir graudaugu audzēšana — rapsis, mieži, kvieši un zālāji.

Apsaimnieko ap 600 hektāriem zemes.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.