Šī gada sākumā Aizkrauklē sešās vietās novietoja konteinerus bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem. Ak, kādi tie man bija svētki! Tiem, kas vēl nezina, esmu atkritumu šķirošanas entuaziste. Uzzinot par brūno konteineru savā atkritumu laukumā, no virtuves sadzīves atkritumiem lasīju ārā tā rīta olu čaumalas un banānu mizas. Izjutu lepnumu — biju pirmā un “iesvētīju” konteineru. Jau pēc pāris dienām prieks pagaisa — konteiners pildījās maisiņiem. Pagājis vairāk nekā pusgads — vai situācija uzlabojusies?
Pēc maniem novērojumiem, nē. Šķirojot bioloģiski noārdāmos atkritumus, ļoti svarīgi ir darīt to pareizi — nedrīkst atkritumus izmest kopā ar stikla vai plastmasas iepakojumu (gurķi stikla burkā, kartupeļu mizas polietilēna maisiņā utt.). Tieši ar šo punktu cilvēki netiek vai, drīzāk, negrib tikt galā. Ik reizi, atverot bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem paredzēto konteineru, redzu tikai košus polietilēna maisiņus. Pat ja to saturs ir atbilstošs, atkritumi ir izmesti nepareizi. Saprotu, ka paradumu maiņa prasa laiku, sabiedrības izglītošana nenotiek dienas laikā, bet to visu apgrūtina apzināta vienaldzība. Pazīme — cieši aizsiets maisiņš, kas ir rādītājs, ka jau pirms iziešanas no mājas pieņemts lēmums, kā rezultātā atkritumi netiks pareizi izmesti. Uz visiem konteineriem ir kodolīga un saprotama informācija, kas paskaidro, ko un kā drīkst izmest. Mani pārsteidz mākslīgais lepnums, ka tantuks uzskata, ka savu pienākumu ir paveicis, maisiņu ar veciem āboliem izmetot brūnajā konteinerā. “A kā savādāk? Iešu te vēl purināt, darīt man nav ko, vai?” pēc kāda neveiksmīga mēģinājuma dot mājienu par maisiņa nepiemērotību konkrētā konteinera saturam atbildēja kundze no kaimiņmājas. Šī ir viena no tām situācijām, kad, ja dari, tad uz visiem 100%, ja negrasies šķirot pareizi, tad nečakarē sistēmu pārējiem un maisiņu, lūdzu, met sadzīves atkritumos.
Šobrīd sadārdzinājums jūtams visās jomās. Iesaistoties atkritumu šķirošanā, katrs no mums samazina personīgās atkritumu apsaimniekošanas izmaksas, vienlaikus nodrošinot tīru vidi un saglabātus dabas resursus nākamajām paaudzēm. Ir viegli bļaut, cik viss ir slikti, negodīgi un dārgi. Mums ir iespēja darīt ko labu un jēgpilnu, bet citi šo iespēju noniecina. Negribi — nešķiro, šauj pats sev kājā, bet neliedz šķēršļus citiem. Šķiro atbildīgi!
Man loti patik sis zurnalistes darbi. Arvien ilzasu no sakuma lidz beigam. Katru vardu. tik trapigi! Butu mums vairak tadu.