Traka uz dabu. Sēņotāja kā otrā profesija.

Aizkraukliete Inga Lubgāne šonedēļ iesoļos gadā, kurš ir kā robeža aiz kuras es personīgi iedomājos, sākamies it kā citu dzīvi. Tie gan ir pieņemtie sabiedrības uzskati, ka pēc 50 cilvēks vairs nav jauns, biežāk sūkstās par veselības problēmām un teju saucams par “pensionāru”. Ingai līdz tam vēl gads, bet viņa saka — nesvinēšu ne šo, ne nākamo dzimšanas dienu. Neliekoties, ka tik daudz gadu nodzīvots.
Ikdienā Inga jau vairāk nekā 10 gadu strādā uzņēmuma “Degas” noliktavā. Mācījusies par daiļdārznieci, senāk šo profesiju piedāvāja apgūt Aizkraukles Profesionālā vidusskola. Daiļdārzus gan līdz šim nav ierīkojusi. Darbavietas savā laikā nav bieži mainījusi. Pašreizējā ir vien trešā. Pirms esošās neilgu laiku strādājusi kafejnīcā, bet visilgāk — 14 gadus — pie Modra Melngaiļa, kuram piederēja ēdnīca, un tajā ēdināja arī bijušās Aizkraukles sākumskolas audzēkņus.