imants@staburags.lv
18. augustā, piedaloties Valsts prezidentam ar kundzi, ministriem un vairākiem Saeimas deputātiem, Likteņdārza mecenātam Vilim Vītolam ar kundzi, Kokneses fonda padomes priekšsēdētājai Sandrai Kalnietei, pašvaldības pārstāvjiem, ēkas arhitektam, būvniekiem un daudziem citiem šī vērienīgā projekta atbalstītajiem, atklāts viens no piemiņas vietas centrālajiem objektiem – Saieta nams.
Ēka telpiski veidota kā kalns vai tilta sākums, simboliski iemiesojot Likteņdārza ideju – no pagātnes uz nākotni. Ēkas jumts ir pastaigu vieta un skatu laukums, no kura pavēras skats uz dārzu un Daugavu. Ēkas ziemeļu sienas apdarē izmantots vietējais materiāls – dolomītu, savukārt dienvidu fasāde stiklota. Būves inženiertehniskajos risinājumos iestrādāta dabiskā vēdināšana, zemes siltuma un saules enerģijas izmantošana. Ēkas celtniecība sākta 2016. gadā.
Nams kļūs par dārza sabiedrisko centru – tajā ir divas daudzfunkcionālas zāles pasākumiem, konferencēm, koncertiem vai svinībām, kā arī kafejnīca, suvenīru veikals un lūgšanu kapela. Ēkas foajē neliela izstāžu zāle un goda siena, uz kuras būs iemūžināti Likteņdārzu ar ziedojumiem atbalstījušo cilvēku vārdi un organizāciju, uzņēmumu nosaukumi.
Valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saieta nama atklāšanā:
“Nācijas vēsture nav materiāla, tā ir nemateriāla. Taču nācijas vēsturei un vēsturiskajai atmiņai ir vajadzīga sava vieta un telpa, kur to var iedzīvināt un parādīt, kur to var mācīt jaunajām paaudzēm un mūsu viesiem. Tādēļ šim Saieta namam ir arī simboliska nozīme, tā ir vieta, kur iedzīvināt mūsu traģisko, bet vienlaikus varonīgo 20. gadsimta vēsturi un nacionālo atmiņu.
Saieta namiem latviešu vēsturē vienmēr ir bijusi ļoti liela nozīme. Pirms divsimt gadiem hernhūtiešu saieta nami Vidzemē bija vieta, kur sākās latviešu tautas emancipācija. Varētu teikt, ka tur latvieši mācījās demokrātijas prasmes, mācījās sanākt kopā (tādēļ arī saieta nams), mācījās organizēt sapulces, sarunāties. Simt gadu vēlāk no šiem saieta namiem izauga apzināta latviešu emancipācija. Saieta nams ir arī vārda devējs mūsu parlamentam – Saeimai. Vārds ‘Saeima’ cēlies no vārda ‘saiets’.
Krievijas agresija pret Ukrainu ir uzrāvusi rētas latviešu tautas atmiņā, kas bija jau aizdzijušas. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, ka mēs, latvieši, un citas Austrumu un Centrāleiropas tautas esam saglabājuši atmiņu un līdz ar to arī pareizo taisnīguma kompasu šodienas situācijā. Tieši latvieši un pārējās tautas, kuras visvairāk ir cietušas no 20. gadsimta netaisnībām Eiropā, šodien virza Eiropas Savienības kopējo pozīciju un ievirza to taisnīguma gultnē. Šim namam un Likteņdārzam ir svarīga loma.
Vēstures un nacionālās atmiņas zināšanas ir ārkārtīgi svarīgas nācijas ilgtspējai, jo nācija ir paaudžu virtene, un paaudzes turas kopā tikai caur vēsturisko, nacionālo atmiņu. Tas ir darbs, kas nekad nebeidzas, jo cilvēks piedzimst kā balta lapa, un ik reizi katrai paaudzei no jauna ir jānoiet tas pats ceļš. Tiem, kuri ir nedaudz vecāki, ir jānodod tālāk nācijas nacionālā atmiņa jaunajai paaudzei. Un šajā Saieta namā tas ļoti uzskatāmā un modernā veidā būs iespējams.
Es pievienojos Kalnietes kundzes teiktajam, ka šeit savienojas gan nacionālā atmiņa, gan domas par nākotni, jo mēs esam tikai viena paaudze šajā paaudžu virtenē.
Vēlos pateikties Vilim un Martai Vītoliem par šo brīnišķīgo ideju, Sandrai Kalnietei un Kokneses fondam par tās īstenošanu, arhitektam Andrim Kronbergam par šo izcilo arhitektūras paraugu un visiem tiem, kuri ziedoja šim namam un Likteņdārzam.”
Reklāma