Apstiprina atbalstu saistībā ar energoresursu cenu kāpumu. Pastāv bažas, kā pašvaldībās tiks galā ar iesniegumu pieplūdumu.

Ņemot vērā energoresursu izmaksu straujo pieaugumu gaidāmajā apkures sezonā, Saeima apstiprinājusi vairākus atbalsta veidus iedzīvotājiem.

Tūlīt pēc atbalsta pasākumu apstiprināšanas mediju pārstāvji tika aicināti uz preses konferenci, kurā piedalījās Ekonomikas un Labklājības ministrijas, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji. Preses konferencē tika plašāk skaidrota šī atbalsta sistēma, kuru var dalīt divās daļās. Viena daļa paredz segt daļu no energoresursu cenu pieauguma par apkurē izmantoto elektrību, dabasgāzi, koksnes granulām, briketēm, malku, un šis atbalsts paredzēts visiem iedzīvotājiem. Otra daļa ir paredzēta noteiktām kategorijām, kas ietver ienākumu sliekšņa paaugstinājumu, lai varētu pretendēt mājokļu pabalstam, kā arī ikmēneša pabalstu sociāli mazaizsargātām cilvēku grupām.

Atlaidi ieraudzīs rēķinos

Mājsaimniecībām, kurās apkurei izmanto dabasgāzi, daļēji tiks kompensētas izmaksas par patērēto dabasgāzi siltumapgādei. No 1. jūlija līdz nākamā gada aprīļa beigām piemēros maksas samazinājumu 0,03 eiro apmērā par vienu kilovatstundu dabasgāzes patēriņam virs 221 kilovatstundas mēnesī. Atbalsta apmērs būs redzams kārtējā rēķinā, un pirmais rēķins ar atlaidi par jūliju un augustu būs šī gada septembra rēķinā.

Atbalsts piešķirts arī mājsaimniecībām, kuras pieslēgtas centralizētai siltumapgādes sistēmai, un tas attiecas gan uz pašvaldībām, kur siltumapgādes tarifu nosaka Regulators, gan tur, kur to apstiprina pati pašvaldība. Valsts kompensēs 50% no starpības starp apstiprināto tarifu un valsts noteikto siltumenerģijas tarifa mediānu 68 eiro apmērā par megavatstundu. Ja, piemēram, Aizkrauklē siltuma tarifs ir 90,77 eiro, tad valsts kompensēs pusi no starpības, kas ir 22 eiro. Līdz ar to nākamajā apkures sezonā maksu par siltumu aprēķinās pēc tarifa — 79 eiro. Atbalstu piemēros pakalpojuma sniedzējs, iekļaujot to rēķinos, sākot ar oktobri. Ekonomikas ministrijas pārstāvji norādīja, ka atbalstu varēs saņemt tikai fiziskas personas, tas neattieksies uz uzņēmumiem un saimnieciskās darbības veicējiem. Ja daudzdzīvokļu mājas dzīvoklī ierīkots birojs, veikals vai darbojas, piemēram, frizētava, un tā reģistrēta ar juridiskas personas vārdu, atbalsts netiks piemērots. Uzņēmuma “Aizkraules siltums” vadītājs Edgars Bricis aicina arī pašus iedzīvotājus padomāt, kā taupīt siltumu.

“Aicinu māju vecākos veikt savu iedzīvotāju aptauju — varbūt apkures sezonas laikā var iztikt ar mazāku siltumu, un tādā veidā papildus ietaupīt. Aprēķini liecina, ka par katru grādu virs 20 grādiem var ietaupīt 5% no kopējā rēķina. Piemēram, ja iepriekš dzīvokļos ziemā bija 22 grādi, tad šosezon var iztikt ar 20 grādiem, un tas var dot 10% ietaupījumu.”

Pieaugumu kompensēs daļēji

Mājsaimniecībām, kuras apkurē izmanto elektrību, elektroenerģijas cenas pieaugumu daļēji kompensēs no oktobra līdz nākamā gada aprīļa beigām. Kompensācija tiks piemērota elektroenerģijas patēriņam virs 500 kilovatstundām, bet ne vairāk kā 2000 kilovatstundām. No valsts budžeta līdzekļiem tiks kompensēti 50 procenti no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro par kilovatstundu. Pieteikumus šim atbalstam varēs iesniegt no 1. novembra, iesniegumam pievienojot rēķinu par oktobrī patērēto elektroenerģiju.

Ņemot vērā, ka būtiski pieaugušas granulu un brikešu iegādes izmaksas, noteikts, ka šī kurināmā iegādes cena, no kuras tiek piemērota izmaksu kompensācija, ir 300 eiro par vienu tonnu. Tādējādi vienai mājsaimniecībai noteikts patēriņa atbalsta slieksnis — 10 tonnas brikešu vai granulu. Kompensāciju paredzēts piemērot briketēm un granulām, kas iegādātas jau no šī gada 1. maija līdz nākamā gada aprīļa beigām. Pieteikumus šim atbalstam varēs iensiegt no 1. oktobra, pievienojot maksājumus apliecinošus dokumentus par to iegādi.

Vienreizējs pabalsts arī bez čeka

Tāpat likums noteic atbalstu par malkas iegādi. Vienreizējs atbalsts 60 eiro apmērā paredzēts par malku, kas iegādāta jau no maija, bet par kuru nav maksājumu apliecinoša dokumenta. Labklājības ministrijas pārstāvji skaidroja, ka šim vienreizējam pabalstam varēs pieteikties arī tie, kuri malku sagādājuši savā piemājas mežā. Šajā gadījumā atbalstam varēs pieteikties no 1. oktobra līdz 30. novembrim. Taču turpmāk atbalstu par malku varēs saņemt tikai tie, kuri varēs uzrādīt čeku vai kvīti par tās iegādi.

Savukārt, ja par malku, kas iegādāta pavasarī, personai ir darījuma čeks un tās iegādes cena pārsniedz 40 eiro par berkubikmetru, kompensēs 50 procentus no izmaksām virs šīs cenas, bet ne vairāk kā 15 eiro par berkubikmetru. Arī šajā gadījumā atbalstam var pieteikties no 1. oktobra.

Atbalstam par elektroenerģijas, granulu, koksnes brikešu, malkas iegādes izmaksām iedzīvotājiem būs jāvēršas savā pašvaldībā. Iesniegumu varēs iesniegt gan klātienē, gan arī elektroniski — aizpildot veidlapu pašvaldību e-pakalpojumu portālā “epakalpojumi.lv”. Ministriju pārstāvji cer, ka līdz 1. oktobrim — atbalsta perioda sākumam — šajā vietnē būs izveidota sistēma pieteikumu iesniegšanai. Atbalsta periods ilgs līdz nākamā gada aprīļa beigām.

Atbalsts īpašām kategorijām

Apkures sezonā — no šī gada 1. novembra līdz nākamā gada 31. maijam — pensiju saņēmējiem, senioriem, personām ar invaliditāti, apgādnieku zaudējušām personām ik mēnesi tiks izmaksāts arī pabalsts, kas būs atlarīgs no pensijas lieluma. 30 eiro katru mēnesi saņems tie, kuriem pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts nepārsniedz 300 eiro mēnesī; 20 eiro — ja tas ir no 301 līdz 509 eiro; 10 eiro — ja no 510 līdz 603 eiro mēnesī. Šim pabalstam atsevišķi nav jāpiesakās, to izmaksās kopā ar pensiju, izmaksu sāks šī gada novembrī un to neapliks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Palielināts ienākumu slieksnis mājokļa pabalsta saņēmšanai. Noteikts, ka no šī gada septembra līdz nākamā gada aprīļa beigām mājsaimniecībai garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summai piemēro koeficientu 3. Tādējādi pirmajai un vienīgajai personai mājsaimniecībā slieksnis mājokļa pabalsta apmēra aprēķinam būs 327 eiro, bet pārējām personām mājsaimniecībā — 228 eiro. Šim pabalstam pieteikumus varēs iesniegt pašvaldības sociālajā dienestā.

Var pietrūkt kapacitātes

Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Ilze Rudzīte norādīja, ka Latvijā kopumā ir vismaz 44 000 mājsaimniecību, kuras var pretendēt mājokļa pabalstam. Taču, ņemot vērā cenu un izmaksu sadārdzinājumu, šis skaits varētu kļūt vēl lielāks, jo cilvēku ienākumi nepalielinās. Tāpēc pastāv risks, kā sociālo dienestu darbinieki varēs nodrošināt operatīvu klientu apkalpošanu. “Likums nosaka, lēmums par mājokļa pabalsta piešķiršanu jāpieņem 40 dienu laikā, taču, ņemot vērā sociālo dienestu darbinieku lielo noslodzi, jo ir papildus jāstrādā arī ar Ukrainas bēgļiem, var arī neiekļauties noteiktajā laikā. Vairākos novados dienesti pauduši, ka uz šo atbalsta periodu algos papildu darbiniekus,” piebilst Ilze Rudzīte. Arī pašvaldībām varētu būt liels izaicinājums nodrošināt atbalsta piešķiršanu noteiktajās 30 dienās, jo uz kurināmā atbalstu Latvijā varētu pretendēt vismaz 230 000 mājsaimniecību.

Savukārt iedzīvotāji interesējas, kā tiks izplatīta informācija, lai katram būtu skaidrs, kur jāiet un kas jādara, lai šo atbalstu saņemtu. Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Andris Zālītis teic, ka informācija tiks izplatīta visos pašvadības informatīvajos kanālos, tie darbinieki, kuri būs saistīti ar atbalsta nodrošinājumu, tiks speciāli apmācīti. “Zinošākie šajos jautājumos noteikti būs apvienību pārvalžu vadītāji, pakalpojumu centru vadītāji un valsts un pašvaldības vienoto klientu centru darbinieki, kas pieņems un palīdzēs aizpildīt pieteikumus atbalsta saņemšanai. Rūpīgi iepazīsimies ar jaunajiem noteikumiem, ceru, ka visdrīzākajā laikā saņemsim vadlīnijas par atbalsta administrēšanu, tiks ieviestas vienotas pieteikumu veidlapas,” iedzīvotājiem skaidro A. Zālītis.