Pašvaldība un valsts palīdz, ja nav nekādu ienākumu vai arī tie ir nelieli
Līdz ar dzīves dārdzības pieaugumu daudziem arvien grūtāk kļūst sabalansēt ienākumus un izdevumus, līdz ar to daļa cilvēku var nonākt trūcīgo un maznodrošināto skaitā. Kā tiek piešķirts trūcīgā un maznodrošinātā statuss, kam tas pienākas, kādi ir nosacījumi, kādus valsts un pašvaldības pabalstus cilvēki var saņemt — par to stāsta Aizkraukles novada Sociālā dienesta vadītājs Edvarts Pāvulēns.
Kritēriji statusam visā valstī vienādi
— Kāda ir ienākumu summa, kuru nedrīkst pārsniegt, lai cilvēks varētu saņemt trūcīgā vai maznodrošinātā statusu?
— Aizkraukles novadā, tieši tāpat kā citos novados, trūcīgas un maznodrošinātas personas statuss tiek noteikts atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumiem Nr. 809 “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu”. Trūcīgās personas/mājsaimniecības noteikšanai kritēriji visā valstī ir vienādi — ja mājsaimniecībā pirmās vai vienīgās personas ienākumi nav lielāki par 272 eiro mēnesī, bet pārējām personām — par 190 eiro mēnesī katram ģimenes loceklim, tad var pretendēt uz trūcīgā statusu. Ja mājsaimniecībā dzīvo vairāki cilvēki, tad visi ienākumi jāskaita kopā. Piemēram, ja vienā mājsaimniecībā dzīvo viens cilvēks, tad viņa ienākumi nedrīkst būt lielāki par 272 eiro mēnesī, bet, ja dzīvo tēvs, māte un pilngadīgs dēls, tad viņu kopējie ienākumi nedrīkst pārsniegt 652 eiro mēnesī (272+190+190). Savukārt maznodrošināto ienākumu griestus nosaka pašvaldības. Aizkraukles novadā tie nedrīkst būt lielāki par 327 eiro pirmajai vai vienīgajai personai un 229 eiro pārējām personām. Piemēram, ja ģimenē ir tēvs, māte un pilngadīga meita, tad kopējie ienākumi nedrīkst pārsniegt 785 eiro (327+229+229).
Jāraksta iesniegums
— Kādi dokumenti jāiesniedz, lai saņemtu statusu?
— Lai piešķirtu statusu un varētu saņemt sociālās palīdzības pabalstu, sociālajam darbiniekam jāizvērtē mājsaimniecības materiālā situācija — ienākumi un īpašumi, jāsagatavo iztikas līdzekļu deklarācija, iekļaujot tajā ienākumus par pilniem trim kalendāra mēnešiem, kā arī neregulāra rakstura ienākumus par pilniem pēdējiem 12 mēnešiem. Personai sociālajā dienestā jāiesniedz vairāki dokumenti. Pirmām kārtām jāraksta iesniegums, kuru parakstījušas visas mājsaimniecības pilngadīgās personas.
— Kādēļ nepietiek tikai ar iesniedzēja parakstu?
— Paraksti apliecina, ka ģimenes locekļi pilnvaro iesniedzēju veikt nepieciešamās darbības mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanai un Sociālajam dienestam dod tiesības pārbaudīt sniegto informāciju, veikt personas datu apstrādi. Varbūt kāds no ģimenes locekļiem nemaz nevēlas, lai tiktu apstrādāti viņa personas dati un tiktu izvērtēta viņa materiālā situācija.
Jāizdrukā kontu pārskati
— Kādi dokumenti vēl jāiesniedz?
— Sociālais darbinieks iesnieguma iesniedzējam paskaidro, kādi ienākumus apliecinošie dokumenti papildus ir jāiesniedz, un tas ir atkarīgs no situācijas — piemēram, vai mājsaimniecībā esošās personas strādā, nestrādā, mācās, ir bērna kopšanas atvaļinājumā vai veic saimniecisko darbību, bet varbūt ir pašnodarbinātas personas. Atbilstoši tam tiek iesniegti mājsaimniecības ienākumus apliecinošie dokumenti. Ja mājsaimniecībai ir kredītiestāžu vai pasta norēķinu sistēmas konti, informāciju par mājsaimniecības ienākumu esamību vai neesamību personas apliecina, iesniedzot kontu pārskatus.
— Par cik ilgu periodu jāizdrukā visu ieņēmumu un izdevumu pārskats?
— Par pilniem pēdējiem trim kalendāra mēnešiem. Ja personas konta izdrukā ir redzams algas apmērs, netiek pieprasīts iesniegt papildu izziņas no darba devēja.
— Ja klients katru dienu pa mazumiņam iepērkas ar bankas karti, tad jau būs izdruku “palagi”.
— Klienti pie mums vēršas ar šādām garām izdrukām, taču, ja ienākumi ir ļoti mazi un cilvēki lielākoties norēķinās ar skaidru naudu, tad izdrukas ir īsas.
— Vai var iegūt statusu, ja, piemēram, pēdējo triju mēnešu ienākumi pārsniedz pieļaujamo summu, taču cilvēki pēkšņi zaudējuši darbu, dzīvo no rokas mutē un visu iztērējuši?
— Tad Sociālajā dienestā mēnesi pēc darba zaudēšanas jāiesniedz izdruka, apliecinot, ka vairs nav nekādu ienākumu. Personai neatkarīgi no tā, ka darbs ir zaudēts, ir jāiesniedz izdruka no bankas konta par visiem ieņēmumiem un izdevumiem. Izdruku var izdrukāt klients pats, nepieciešamības gadījumā to var izdarīt arī Sociālajā dienestā, par to iepriekš vienojoties ar sociālo darbinieku.
— Vai var pretendēt uz statusu, ja kontā ir uzkrājumi nebaltai dienai?
— Nē, tad nevar, to varēs darīt tikai pēc uzkrājumu iztērēšanas.
— Kāda informācija tiek iekļauta iztikas līdzekļu deklarācijā?
— Tajā tiek iekļauta informācija par visu mājsaimniecības locekļu naudas līdzekļu uzkrājumiem, nekustamo īpašumu, transportlīdzekļiem. Tādēļ ir nepieciešami visu mājsaimniecībā esošo personu kredītiestāžu vai pasta norēķinu sistēmas kontu pārskati par pilniem pēdējiem trim kalendāra mēnešiem.
Īpašumā ne vairāk kā viens, divi auto
— Ja ģimenei ir automašīna vai pat divas, lai tēvs un māte varētu katrs ar savu braukt uz darbu, taču darbu abi pēkšņi zaudējuši, vai tad var pretendēt uz trūcīgā vai maznodrošinātā statusu?
— Mājsaimniecībai var būt viens nekustamais īpašums, zemes īpašums, kas kopumā nepārsniedz piecus hektārus, un saimniecības ēkas, kas uz tā atrodas. Var būt sociālajai funkcionēšanai nepieciešamie transportlīdzekļi, bet ne vairāk kā viena vieglā automašīna mājsaimniecībā un, ja mājsaimniecībā ir bērni, ne vairāk kā divi transportlīdzekļi.
— Līdz cik gadu vecumam vecāku atvase tiek uzskatīta par bērnu?
— Saskaņā ar likumu bērns ir persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu, izņemot tās personas, kuras saskaņā ar likumu izsludinātas par pilngadīgām vai stājušās laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas.
— Kas ir viena mājsaimniecība? Piemēram, ja tēvam pieder divi dzīvokļi, vienā dzīvo viņš ar sievu, otrā viņa meitas ģimene, visi strādā, taču zaudē darbu. Tā ir viena vai divas mājsaimniecības?
— Mājsaimniecība ir cilvēku kopa, kas dzīvo vienā vietā un kuriem ir kopīgi izdevumi.
Jāuzrāda sezonas darbu ienākumi
— Ja cilvēkam ir neregulāri ienākumi, piemēram, sezonas darbi, vai arī tad jāiesniedz kādi apliecinājumi par saņemto algu?
— Ir jāiesniedz dokumenti, kas apliecina neregulāra rakstura ienākumus vai citus ienākumus un saņemtos maksājumus par 12 kalendāra mēnešu periodu pirms iesnieguma iesniegšanas.
— Kas ir citi ienākumi?
— Tas ir atkarībā no nestandarta situācijas, kādā atrodas persona.
Piemēram, Lauku atbalsta dienesta maksājumi.
Jāiesniedz komunālo maksājumu kvītis
— Kādus valsts noteiktos atvieglojumus un pašvaldības noteiktos pabalstus var saņemt trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības?
— Piemēram, var saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, valsts nodrošināto juridisko palīdzību, elektroenerģijas pakalpojumu par pazeminātu cenu (par to jāinteresējas pie pakalpojumu sniedzēja), pašvaldības pabalstus atsevišķu izdevumu segšanai un citus.
— Kādi dokumenti jāiesniedz mājokļa pabalsta saņemšanai?
— Ja persona pieprasa mājokļa pabalstu, Sociālajā dienestā jāiesniedz iesniegums un dokumenti, kas pamato izdevumus — komunālo pakalpojumu, elektroenerģijas, gāzes, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas, ar telekomunikāciju pakalpojumiem saistīto izdevumu rēķini par iepriekšējo vai konkrēto mēnesi. Sociālais darbinieks, ņemot tos vērā, aprēķinās mājokļa pabalstu un informēs iesniedzēju par piešķirtā mājokļa pabalsta lielumu.
— Cik lielu mājokļa pabalstu var saņemt?
— Tas ir ļoti dažādi — atkarībā no situācijas un cilvēku skaita.
Ieskatās datubāzēs
— Kā pārbaudāt klienta norādīto informāciju?
— Sociālais dienests izmanto valsts un pašvaldības informācijas sistēmās esošos datus no visām valsts sistēmām — PMLP IR (personu pamatdati), VSAA (ienākumi), NVA (bezdarbnieku informācija), VDEĀVK (invaliditāte), CSDD un VTUA (transportlīdzekļi), VZD KR (nekustamie īpašumi), VVDZ (nekustamie īpašumi), VID (ienākumi, darba vietas), UR (uzņēmumi), LAD (ienākumi), VIIS (piesaiste izglītības iestādēm), UGFA (ienākumi), NPAIS (aprūpes iestāžu informācija), LM SPOLIS (valsts līdzfinansējums) un personas iesniegtos dokumentus. Iesniedzējs paraksta pašvaldības informācijas sistēmā sagatavotās deklarācijas izdruku, apliecinot deklarācijā sniegtās informācijas patiesumu.
Redz apstākļus
— Kādēļ jāpārbauda dzīvesvieta?
— Sociālā dienesta darbinieki, ja nepieciešams, ierodas dzīvesvietā, lai reālos apstākļos pārbaudītu sniegto informāciju, it īpaši gadījumos, ja faktiskās dzīvesvietas adrese nesakrīt ar deklarētās dzīvesvietas adresi, kā arī gadījumos, kad tiek mainīta faktiskā dzīvesvieta, ir mainījies mājsaimniecības sastāvs. Sociālais darbinieks aizpilda informāciju par dzīvokļa labiekārtojumu, tajā skaitā norāda, kāda veida apkure tajā ir — malkas vai centrālā, vai mājā ir ūdens, gāze. Tāpat pārliecinās par mājsaimniecības sastāvu, par mājokļa apstākļiem no bērna tiesību viedokļa, piemēram, kādi apstākļi ir nodrošināti bērnam, vai viņam ir vieta, kur mācīties un novietot savas skolas lietas. Faktiskās dzīvesvietas vai dzīvesvietā deklarēto personu apskate visbiežāk tiek veikta, ja klients sociālajā dienestā vēršas pirmo reizi.
No trim līdz sešiem mēnešiem
— Uz cik ilgu laiku tiek piešķirts trūcīgā un maznodrošinātā statuss?
— Sociālais dienests pieņem lēmumu par statusa piešķiršanu ne vēlāk kā mēneša laikā. Statuss tiek saglabāts trīs kalendāros mēnešus, ja mājsaimniecībā ir vismaz viena persona darbspējīgā vecumā, un sešus kalendāros mēnešus, ja mājsaimniecībā nav nevienas personas darbspējīgā vecumā vai ir sieviete grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā, viens no bērna vecākiem bērna kopšanas periodā vai cita persona mājsaimniecībā, kura nodrošina pirmsskolas vecuma bērna kopšanu, aprūpi, pieskatīšanu, ja to objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams nodrošināt citādā veidā, ja ir viens no bērna ar invaliditāti vecākiem, ja bērns nesaņem piemērotus aprūpes pakalpojumus; vecumā no 15 gadiem, kura iegūst izglītību klātienē pamatizglītības, vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē vai ir pilna laika studējošais augstākās izglītības iestādē.
Jāiesaistās līdzdarbības pasākumos
— Vai pabalstu saņēmējiem ir arī kādi pienākumi?
— Sociālo pabalstu saņēmējam ir pienākumi līdzdarboties savas sociālās situācijas uzlabošanā, sniegt ziņas par sevi, aktīvi darboties, lai palielinātu savu pelnītspēju un ienākumus, izmantot iespēju saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, ja kādam no ģimenes ir atkarības problēmas, saņemto sociālo palīdzību izmantot atbilstoši paredzētajiem mērķiem, aktīvi iesaistīties sociālās rehabilitācijas pasākumos darba un sociālo prasmju saglabāšanai, atjaunošanai un apgūšanai.
GMI pabalstu saņēmēji slēdz vienošanos par līdzdarbības pasākumiem pabalsta saņemšanas periodā. Darbspējīgām personām, kuras nestrādā, galvenie līdzdarbības pienākumi ir izmantot NVA piedāvātos pakalpojumus, informēt sociālo dienestu par izmaiņām situācijā, iesaistīties ārstēšanās un atveseļošanās pasākumos, iesaistīties profesionālajā apmācībā un meklēt atbilstošu darbu. Ilgstošos bezdarbniekus ir tiesības iesaistīt darba un sociālo prasmju saglabāšanas, atjaunošanas un apgūšanas pasākumos (līdz 15 stundām nedēļā). ◆
Aizkraukles novada pašvaldībā ir šādi pamata sociālās palīdzības pabalsti:
◆ Garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsts ir materiāls atbalsts naudas izteiksmē minimālo ikdienas izdevumu apmaksai tiem, kam nav nekādu ienākumu vai arī tie ir niecīgi. Ja cilvēks dzīvo viens, GMI slieksnis ir 109 eiro. Tas nozīmē, ja nav nekādu ienākumu, cilvēks saņem 109 eiro mēnesī. Ja viņa ienākumi, piemēram, ir 50 eiro mēnesī, tad cilvēks no pašvaldības saņems vēl 59 eiro — tiek rēķināta GMI un ienākumu starpība (109 – 50 = 59 eiro).
◆ Ja vienā mājsaimniecībā ir divas vai vairākas personas, tad pirmajai personai GMI slieksnis ir 109 eiro, bet katrai nākamajai personai — 76 eiro. Piemēram, ja divām personām nav nekādu ienākumu, tās kopā saņems 185 eiro mēnesī. Ja viens strādā un saņem, piemēram, 70 eiro mēnesī, tad abas kopā varēs saņemt 115 eiro lielu GMI pabalstu (185 — 70 = 115).
◆ Pabalstu piešķir uz trim kalendāra mēnešiem gadījumos, ja personu ienākumi ir mazāki par 109 eiro (pirmajai un vienīgai personai mājsaimniecībā) un 76 eiro pārējām personām.
◆ Beidzoties termiņam, uz kuru piešķirti un izmaksāti pabalsti, personai saglabājas tiesības turpināt saņemt sociālās palīdzības pabalstus, ja tā kvalificējas nākamajam periodam.
◆ Mājokļa pabalsts ir paredzēts dzīvojamās telpas īres un/vai apsaimniekošanas maksas un/ vai maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, segšanai. Tā apmēru aprēķina pēc valstī noteiktas vienotas formulas — kā starpību starp garantētā minimālā ienākuma (GMI) sliekšņu summu mājsaimniecībai un faktiskajiem izdevumiem par mājokli, nepārsniedzot noteiktos normatīvus, un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem. Mājokļa pabalsta aprēķināšana katrai mājsaimniecībai ir unikāls process un izmaksājamās summas ir atkarīgas gan no dzīvojamās platības, no noteiktajiem normatīviem, mājsaimniecības ienākumiem un izdevumiem. Sociālais dienests 70% gadījumu pabalstu pārskaita pakalpojuma sniedzējam.
Aizkraukles novada pašvaldībā šī gada jūlijā bija:
◆ 1403 personas, kurām no 2022. gada sākuma ir bijis spēkā trūcīgas personas statuss;
◆ 395 personas, kurām no 2022. gada sākuma ir bijis spēkā maznodrošinātas personas statuss;
◆ 776 personas saņēmušas vismaz vienu reizi Garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstu;
◆ 1004 personas ir saņēmušas vismaz vienu reizi mājokļa pabalstu;
◆ 809 personas ir saņēmušas vismaz vienu reizi pabalstu atsevišķu izdevumu apmaksai;
◆ 365 personas ir saņēmušas pabalstu krīzes situācijā (izmaksāti divi pabalsti ugunsgrēka gadījumā, viens — apzagšanas gadījumā, lai nodrošinātu pamatvajadzības, divi — sakarā ar sociālo rehabilitācijas pakalpojumu piešķiršanu, viens — sakarā ar ilgstošu ārstēšanos, pārējie ir pabalsti Ukrainas iedzīvotājiem, pamatojoties uz Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu.Ukrainas iedzīvotājiem vienreizēja pabalsta apmērs krīzes situācijā ir 272 eiro pilngadīgai personai un 190 eiro nepilngadīgai personai).
Aizkraukles novada pašvaldībā ir noteikti šādi sociālās palīdzības pabalsti atsevišķu izdevumu segšanai:
◆ Pabalsts veselības aprūpei ir paredzēts personām, kuras atbilst trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam, ar veselības aprūpi saistītu izdevumu daļējai segšanai par veselības aprūpes pakalpojumiem, par zobārstniecības pakalpojumiem, medikamentu, medicīnas ierīču un preču iegādi. Pabalsta apmērs kalendāra gada laikā ir līdz 120 eiro vienai personai, nepārsniedzot 480 eiro četru un vairāk cilvēku mājsaimniecībai. Pabalsta izmaksas pamats ir izdevumus apliecinoši dokumenti, kas izsniegti trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa periodā. Pabalstu var pieprasīt vienu reizi triju mēnešu periodā.
◆ Pabalsts ēdināšanai skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs ir paredzēts bērniem no trūcīgām vai maznodrošinātām mājsaimniecībām, kuri apmeklē Aizkraukles novada pirmsskolas izglītības iestādes, pamatizglītības, vispārējās vidējās vai profesionālās izglītības iestādes, un tajās netiek nodrošināta bezmaksas ēdināšana. Pabalstu piešķir uz trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa periodu. Pabalsta apmērs ir faktiskie izdevumi par saņemto ēdināšanas pakalpojumu, pabalstu pārskaita pakalpojuma sniedzējam.
◆ Pabalsts izglītībai ir paredzēts pirmsskolas vecuma bērniem no piecu gadu vecuma, kuri apgūst obligāto bērnu sagatavošanu pamatizglītības ieguvei, un skolēniem izglītības iestādē pamatizglītības ieguvei līdz 18 gadu vecumam no trūcīgām vai maznodrošinātām mājsaimniecībām, sākot mācību gadu. Pabalsta apmērs ir 50 eiro katram bērnam. Pabalstu var pieprasīt laika posmā no 1. jūlija līdz 30. septembrim.
◆ Pabalsts krīzes situācijā ir operatīvi sniegts materiāls atbalsts ārēju notikumu radītu seku novēršanai vai mazināšanai. Lai saņemtu pabalstu, pabalsta pieprasītājs iesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu un krīzes situācijas faktu pamatojošus dokumentu kopijas (uzrādot orģinālus) trīs mēnešu laikā pēc krīzes situācijas rašanās. Pabalsta apmērs vienas personas mājsaimniecībai ir līdz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēram, vairāku personu mājsaimniecībai — līdz divu valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēram.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.
Reklāma