“Felidas” dienasgrāmata jūlijā

1. jūlijs. No paša rīta atrodam “Kaķīša dzirnaviņās” ieliktus divus pieaugušus, labi barotus kaķus. Kopā saspiedušies, stūrī ierāvušies, pārbijušies — acīmredzot īsti istabas kaķi, kas nekad ārā nav bijuši un tagad ir nesaprašanā, kāpēc pēkšņi atrodas svešā vietā. Darbinieki varēja atbrīvoties tikai plkst. 13. Necerējām, ka kaķi būs vēl turpat, jo lija stiprs lietus un bija pagājušas teju četras stundas kopš pirmās tikšanās reizes. Dzīvnieki nebija pakustējušies ne par centimetru, joprojām rātni tupēja un padevīgi gaidīja savu likteni. Pārvest kaķus uz “Felidu” nebija problēmu: pie cilvēka pieradušie un labi aprūpētie dzīvnieki paklausīgi iegāja būros un tika nogādāti siltās telpās. Nofotogrāfējām abus draudzīgos mājdzīvniekus un ielikām sludinājumus sociālajos tīklos ar domu, ka vismaz kāds atsauksies, ka pazīst tos, taču mūsu pūles līdz šim nav attaisnojušās.

4. jūlijs. Ap plkst 19 zvana Ilze: Baznīcas ielas grāvī guļ savainots kaķis — Bengālijas sfinkss, kurš jau ir apātisks, viņam vienalga, kas ar viņu notiek un kur viņu ved. Pilnīgi padevies savam liktenim. Ilze dzīvnieku nogādā pie mums. Apskatot konstatējam lielu apdeguma laukumu kreisā pleca rajonā, apdeguma čūlas arī uz galvas, astes, kreisās pakaļkājas locītavā pušums, iekaisušas, strutojošas acis. Pabarojam, padzirdām, sasedzam. Rīt pie ārsta.

5. jūlijs. Noklausoties mūsu stāstu par sfinksa veselību, “Vetmed” klīnika var pieņemt mūs tikai 13.30. Esam laicīgi klāt. Kā jau domājām, arī ārsti apliecina, ka kaķa jutīgā āda nav izturējusi karsto sauli un radušies vispārēji ķermeņa apdegumi. Tiek nozīmēta ārstēšana, un, mums par brīnumu, dzīvnieks ļoti ātri atlabst un kļūst par visu mīluli, jo ir draudzīgs un burtiski alkst cilvēka glāstu. Krustmāte Ilze dod kaķim vārdu — Igo — un sagādā šai šķirnei nepieciešamo īpašo barību. Paldies, Ilze!

8. jūlijs. Anita brauc ekskursijā uz trijām dienām, lūdz uz šo laiku paņemt aprūpē viņas kaķi. Pārrunājam, kādas citas iespējas būtu kaķa aprūpei, jo kaķis ir vietas dzīvnieks, un, nonācis svešā vietā, bez savas saimnieces, jutīsies nodots un būs galīgā nesaprašanā, kur un kāpēc te ir. Parasti šādos gadījumos dzīvnieki piesaka bada streiku un bezgalīgi skumst, kļūst apātiski. Un Anita atrada citu risinājumu sava mīluļa uzraudzībai.

11. jūlijs. Igo problēmas ar čurāšanu. Atkal uz klīniku. Pēc muskuļu atslābinošas potes viss nokārtojas. Dakteri nozīmē antibiotiku kursu. Nezaudējam optimismu — viss būs labi!

13. jūlijs. Pašu spēkiem esam izgatavojuši jaunu ielās dzīvojošo bezsaimnieku kaķu barotavu, kuru nogādājam Jaunceltnes ielā. Piebraucam arī pie remontējamās mūzikas skolas, kur sētmalē guļ nomesti vēl lietojami kokmateriāli. Aprunājamies ar darbu vadītāju Artūru, un kokmateriāli aizceļo uz “Felidu”, kur tiem dos otro iespēju kalpot labiem mērķiem. Paldies, Artūr, par atsaucību un sapratni!

15. jūlijs. No Lāčplēša ielas 11. nama pagraba pie mums ierodas četri kaķu bērni — draudzīgi, rotaļīgi un, protams, ēdelīgi. Nu jau kaķēnu skaits sniedzas pāri desmitam, nopietni jādomā, kā šos vēl nenobriedušos organismus pareizi un sātīgi pabarot.

20. jūlijs. KUK sakrājušās segas, lai aizbraucam, apskatām, varbūt der kaķiem. Patiešām — tīras, izmazgātas, vilnas, flaneļa, vates un kokvilnas segas piekraujam pilnu vieglo mašīnu. Noderēs. Paldies Ligitai!

22. jūlijs. Ierodas Sanita no Daudzevas. Satraukusies par situāciju, kas izveidojusies šajā pagastā. Garāmbraucošie gan centrā, gan pie stacijas izmet grūsnas kaķenes, kuras izmisīgi meklē ēdienu, pajumti, patvērumu saviem bērniem. Vairs nevarot izturēt. Griešanās pašvaldības policijā — nesekmīga. Griešanās pagasta pārvaldē — bezrezultatīva. Jautājums netiek risināts. “Jūsu šķūnītis — jūsu problēma, paši tieciet galā!” Esot bijusi pat iedzīvotāju diskusija “feisbukā” par šo tēmu. Atbilde bijusi: “Nomierinieties!” Ko varam piebilst? Daudzevā dzīvojošo bezpajumtes kaķu problēma tomēr ir pašvaldības problēma, un tas jārisina turpat Daudzevā. Un visiem kopā — pagasta pārvaldei, iedzīvotājiem, policijai.

22. jūlijs. Anastasija no Jaunjelgavas. Kaimiņi tur voljerā iesprostotu un ķēdē piesietu vidēja lieluma gludspalvainu suni, kuram netiek nodrošināta barība un ūdens, jo saimnieki reti ienāk pie dzīvnieka. Suns ir savainojis kāju, bieži sapinas ķēdē, līdz ar to nevar paslēpties no karstās saules. Tas notiek ilgstoši, suns arī ziemas salā bijis tādā situācijā. Nu kaimiņiem mērs pilns, meklē palīdzību. Iesakām griezties Pārtikas un veterinārajā dienestā, iedodam telefona numurus Jēkabpils filiālē un Rīgā. Ceram, ka jautājums atrisināsies dzīvniekam labvēlīgi.

Šai pašā dienā ar mums priekā dalās Antoņina no Sprīdīša ielas. Viņas ģimenes mīlule — pelēka kaķenīte ar baltu “krādziņu” — bija izlēkusi pa logu un pazudusi. Meklējumi bija velti. Pēc trim nedēļām Antoņina iegājusi pagrabā pēc kaut kā, un kaķīte pati piegājusi saimniecei klāt! Cik laimīga sagadīšanās! Ko mums būs mācīties no šī gadījuma? Uzmaniet savus mājdzīvniekus, neturiet logus vaļā, neatstājiet uz balkona. Pēdējā laikā pazuduši daudzi mīļdzīvnieki, un tā daļēji ir arī saimnieku vaina.

Faktus apkopoja

Dagmāra un Mirdza