Robus neaizpildīs

Kad šķiet, ka jaunumu un pārmaiņu jau gana, valdība nebeidz pārsteigt. Tāda bija ziņa par grozījumiem Izglītības likumā, kas paredz pašvaldībām pienākumu finansēt arī privātās izglītības iestādes. Līdz šim pašvaldības pakalpojumus tām apmaksāja tikai gadījumos, ja tās īstenoja tādu vispārējās izglītības programmu, kuru nepiedāvāja konkrētās pašvaldības dibinātajās izglītības iestādēs. Šis nosacījums tagad svītrots Izglītības likumā, kura grozījumus Saeima pieņēma galīgajā lasījumā.

Pret to kategoriski iebilst Latvijas Pašvaldību savienība, un ne bez pamata. Vispirms jau tāpēc, ka tas būs papildu slogs pašvaldībām. Otrkārt, likumā paredzēts, ka, apstiprinot jaunos grozījumus Izglītības likumā, noteikta atteikšanās no pienākuma nodrošināt savas dibinātās izglītības iestādi ar finanšu līdzekļiem un materiālo nodrošinājumu tās nepārtrauktai darbībai. Viens likuma pants ir pretrunā ar citu.

Turklāt tas notiek laikā, kad pašvaldībās notiek skolu tīkla optimizācija, rēķinot, cik skolu var uzturēt, cik vidusskolu paliks, ja tām samazinās vai pārtrauks valsts finansējumu. Katrs tāds lēmums ir sāpīgs, pilns asu diskusiju, neizpratnes un dusmu. Turklāt pašvaldību grūti vainot, ka tā nespēj finansēt skolu ar mazu skolēnu skaitu vai kā uz burvju mājiena nenodrošina to, ka mācīties gribētāju ir vairāk. Pat pēc visiem pūliņiem lauku skolas pilnākas nekļūst, tāpat kā daudzas apdzīvotas vietas. Situācija katrā vietā ir tik atšķirīga, un skolēnu labklājība pamatā ir atkarīga no katras pašvaldības — cik tā spēj nodrošināt finansējumu. Tas attiecas arī jautājumā par skolēnu ēdināšanu, kas ar bijušās izglītības ministres Ilgas Šuplinskas “gādību” savulaik pamatīgi apgriezts no valsts puses. Tagad pašvaldībām gatavojas uzvelt jaunu slogu. Skaidrs, ka arī privātās izglītības iestādes atvēršanai ir savas prasības, un tas nav tik vienkārši, bet, ja kādai atteiks, jo nebūs izpildīts viss prasītais, tas viss atkal dos vaļu nesapratnei, nevajadzīgām diskusijām un pārmetumiem.

Utopiski arī iedomāties, ka tagad reģionos privātās mācību iestādes radīsies kā sēnes pēc lietus un aizpildīs izglītošanās robu, ko nespēja valsts un pašvaldība. Lielākoties tas ir Rīgas un citu lielo pilsētu jautājums, bet vai tāpēc ir jāmaina likums? Tas viss mērķē uz privātā biznesa lobēšanu, kamēr valsts nespēj sakārtot savu izglītības sistēmu.