Nāk rudens ar draudīgu nastu

Vēl viena jūlija nedēļa aizskrējusi, un dabā klusi, bet nenovēršami par sevi atgādina rudens. Pļavās smilgas guvušas virsroku un koši zaļo vasarīgumu nomainījušas pret nosvērti brūnīgu toni. Vēl dzird kūkojam dzeguzi, reibinoši saldi smaržojot, zied liepas, bet jau ienākušās pirmās meža ogas. Pilnu muti saēdos mellenes un prieks par sārtajiem tomātiem siltumnīcā. Arī lācenes esot gatavas, bet līdz tām neatliek laika aizbraukt. Rudens tuvums arvien biežāk, diemžēl arī draudīgām notīm, pamanāms ziņu slejās. Vēlēšanas, apkures tarifi, kovids — trīs biežāk aprunātās tēmas pagājušajā nedēļā. Gados jaunākus cilvēkus un viņu vecākus nopietni satraukusi ziņa par dienestu armijā. Personīgi mani iepriecina degvielas uzpildes staciju tablo. “Dīzeļa” cena atkal ir zem divi eiro par litru. Ja ne maciņam, tad vismaz emocionāls ieguvums.
Tik ļoti gribas, lai mēs visi spētu rudenī ievēlēt tādu Saeimas deputātu sastāvu, kuru jau pēc pusgada nevajadzētu nožēlot. Jāteic, ka pašlaik izredžu maz. Ukrainas kara iespaidā pasaulē, līdz ar to Latvijā, gan ekonomiskā, gan emocionālā noskaņa sadugusi. Tie, kas politikā neorientējas, par visu nelaimju cēloni sauc valdību. Cilvēki sabalsos par tiem nākotnes deputātiem, kas blēs līdzi, esošo valdību sauks par neizdevušos, tās vietā solīs tūlītēju izaugsmi un pilnus maciņus.