Katra neveikla kustība var radīt spriedzi

Aizvadītā bija pirmā darba nedēļa pēc Jāņiem. Man tā bija nepilna darba nedēļa, jo pirmās divas darba dienas biju vēl atvaļinājumā. Tā kā man aizvietotāja nav, bibliotēkas apkārtnes sakopšanas darbiem nākas veltīt arī pa kādai atvaļinājuma dienai — jāravē, jāpļauj zāle. Pati uzkopju telpas, līdz ar aukstāku laiku jākurina krāsnis, ziemā jātīra sniegs.
Pie darba Aizkraukles novada Ratnicēnu bibibliotēkā ķēros trešdien. Diena bija tveicīga, bet bibliotēkas telpās ir vēsāks. Ja ārā +30, tad bibliotēkā +20 grādi, līdz ar to karstumā ir vieglāk. Siltāks šajā laikā telpās nekļūst.
Trešdien vajadzēja reģistrēt bibliotēku informācijas sistēmā jaunos preses izdevumus. Vasarā cilvēki vairāk grib lasīt žurnālus, grāmatu lasīšanu atstājot uz ziemu.
Ratnicēnu bibliotēka ir maza, tuvumā ir Kokneses un Bebru bibliotēkas. Bormaņos bibliotēka ir no 1954. gada, pirmie reģistri veikti janvārī, taču grāmatu krātuve atvērta vasarā — 13. jūnijā. Šogad tai jau 68 gadi. Salīdzinot ar cilvēka mūžu, pensijas vecums. Es te strādāju no 1983. gada.
Bibliotēkas nosaukums ir saglabājies no pirmsākumiem, kad vēl bija Pļaviņu rajona Ratnicēnu ciems. Toreiz Koknese nebija tik apdzīvota kā tagad. Ratnicēnu ciemā darbojās Pētera Stučkas pamatskola (tagad Kokneses pamatskola-attīstības centrs), kuru dibināja Jānis Stučka, P. Stučkas tēvs, Kokneses dziedāšanas biedrības priekšnieks. Sākumā to sauca par Balbieru skolu. Te mācījās gan Bebru, gan Kokneses puses bērni. Pēc HES uzcelšanas Koknesē sāka attīstīties dzīvojamais ciemats, visa dzīve koncentrējās Koknesē, tai pievienoja arī Ratnicēnu ciemu.