Dvēseles mieru rod, darbojoties ar mālu: Daudzevā iekurināts otrais ceplis

Aizvadītajā nedēļā dzimšanas dienu atzīmēja daudzeviete Gunita Grāvīte. Viņa svētkus atklāja, iekurinot savu lolojumu — keramikas cepli “Velniņi”. Gunita ir daudzpusīga, ar plašu sirdi apveltīta, dzīvi mīloša sieviete, kura mieru radusi, darbojoties ar mālu.
Miers un klusums — svešs jēdziens
Gunitas Grāvītes vārds Daudzevā ir zināms ikvienam. Viņa pārzina katru ciema stūrīti, jo viss mūžs aizvadīts tieši tur. Daudzevā stipras ir jubilāres ģimenes saknes — lielākā daļa radu piecās paaudzēs dzīvo turpat. Gunita uzauga kopā ar piecus gadus vecāko māsu Ingu, māsīcu Ivetu un brālēnu Viesturu. Meitene no mazotnes saprata, ka jēdziens — miers un klusums — viņu ģimenē ir svešs. “Esam ļoti kupla saime. Svētkos minimālais viesu skaits ir 30 — 40 cilvēku, un tie ir paši tuvākie. Vienmēr esam bijuši kopā, citādāku dzīvi nepazīstam, tādēļ kopības sajūta un nepieciešamība būt līdzās mūsu ģimenē ir saglabājusies un kārtīgi nostiprinājusies, kļuvusi pašsaprotama. Man patīk svinēt dzīvi, labprāt rīkoju svinības, lai radiem un draugiem būtu labs iemesls sanākt kopā ne tikai kāzās un bērēs, bet arī citos dzīves mirkļos,” stāsta Gunita.
Bērnībā jubilāre bija paklausīga, rātna meitene, šad tad sanāca apmeklēt skolas direktora kabinetu, bet tas noticis ļoti reti. Kopš mazotnes viņai nepatika vientulība. Bērnības gadi pavadīti pie vecākiem, vēlāk sākās puišu laiks, kas beidzās 18 gadu vecumā, kad Gunita apprecējās ar Andri.