Vērts redzēt. Katrā gadalaikā sava burvība

Doties dabā aicina Mārtiņš Lielups, pārgājienu “Pēdas dabā” organizētājs

Laikā, kamēr pasākumi nenotiek, cilvēki brīvo laiku labprāt pavada dabā. Aizkrauklietis Mārtiņš Lielups iedrošina tūristu iecienītās vietas nomainīt pret mazāk zināmām takām, dodoties pārgājienos. Mārtiņš atgādina par trīs vietējām pastaigu vietām, kurās smelties enerģiju un ļauties piedzīvojumiem.

— Viens no Kokneses populārākajiem apskates objektiem ir Kokneses viduslaiku pilsdrupas. Pārgājienu var sākt pie Pērses upes, apskatīt pilsdrupas un gar piekrasti virzīties uz luterāņu baznīcu. Uzkāpjot baznīcas tornī, var apskatīt zvanu, kurš sver vairāk nekā 800 kilogramu. Turpinot pārgājienu gar Daugavas krastu, var aiziet līdz Likteņdārzam, kurš apmeklētājiem ir atvērts arī šobrīd. Pa ceļam var baudīt ainavu krāšņumu — pļavas, birztalas, var sastapt dažādus putnus un zvērus. Šis maršruts nav sarežģīts, tādēļ būs piemērots arī mazākiem bērniem. Kopā var noiet 10 kilometrus, kas aizņems aptuveni trīs stundas. Katrā gadalaikā maršrutam ir sava burvība, it kā tas pats posms, bet katrreiz var atklāt un saskatīt ko jaunu.

Daudz lielisku pastaigu vietu ir arī Skrīveros. Man visvairāk patīk Satekas: vieta, kur kopā saiet trīs upes — Brasla, Maizīte un Dīvaja. Tur ierīkoti arī vairāki tiltiņi. Pavasarī, it sevišķi pēc lietavām, upes ir pārplūdušas. Te bieži vien var sastapt pīlēnus, zaķus un kādu garām skrejošu buciņu. Tāpat ierīkota ugunskura vieta un nojumīte, kas būs piemērota nelielam piknikam. Pārgājienu var turpināt gar upju krastiem vai ejot pa Dīvajas taku, kurā varēs baudīt koku un reljefu dažādību. Turpinot ceļu pa taku, var nonākt Sprūda kalna virsotnē pie ozola, kam dots vārds Lielais Andrejs. Koka apkārtmērs pārsniedz sešus metrus. Turpinot ceļu, var nonākt pie Skrīveru pārtikas kombināta. Atgriežoties sākumpunktā, kopā maršruts aizņems aptuveni trīs līdz četrus kilometrus, arī šajā pārgājienā var droši doties ar bērniem.

No Pļaviņu hidroelektrostacijas var iet pārgājienā pa Daugavas senleju, dodoties viesu mājas “Cepļi” virzienā. Līdz “Cepļiem” var iet gar Daugavas krastu vai meža stāvkrastu, kur būs lieli pauguri, smilšu atsegumi, dažādi strautiņi un sēravoti. Var aiziet līdz vietai, kur kādreiz bija dolomīta ieguves vieta. Dolomīta atsegumu vietas veido nelielus ūdenskritumus, ziemā tur ir ļoti skaistas ledus lāstekas. Tāpat dolomītā var meklēt un atrast vēlīnā laikmeta fosiliju — zivju, aļģu, gliemežvāku nospiedumus. Pastaigu var noslēgt un doties uz sākumpunktu, kopā veicot piecus līdz sešus kilometrus garu pārgājienu vai arī turpināt iet tālāk. Tālāk ceļā parādās bērzu un priežu audzes, mainās koku dažādība. Var aiziet līdz Aizkraukles viduslaiku ordeņpils drupām, kur Daugavā ietek Karikste. Ejot gar upītes piekrasti, var redzēt ūdenskritumu. Pats biju pagājis garām neskaitāmas reizes, līdz pagājušajā nedēļā sadzirdēju ūdens skaņu un ieraudzīju ūdenskritumu. Turpinot ceļu gar upīti mežā, maršruts kļūst grūtāks un nebūs piemērots maziem bērniem. Parādās liels stāvums un līkumi. Ejot tālāk, var uziet lielu akmeni, kurš ir Muldakmens apmēros.

Vairums apkaimes pārgājiena vietu vismaz daļēji cilvēkiem ir zināmas, bet var izmantot arī “Google Map” palīdzību vai “Latvijas Valsts mežu” kartes “LVM Geo”, kurās iezīmēti arī tūrisma objekti