Ar politisku pieskaņu

Lai gan dziesmu konkursa “Eirovīzija” rīkotāji allaž pauduši pārliecību, ka tas ir muzikāls konkurss un ir ārpus politikas, šī gada rezultāti liecina par to, ka politikai uzvarētāju noteikšanā tomēr ir ļoti liela nozīme. Lai arī konkursa žūrija lielāko balsu skaitu deva Lielbritānijas izpildītājam, skatītāji balsoja par Ukrainas grupu, kas arī uzvarēja šī gada Eirovīzijā. Uzvaru grupa, kurai panākumus prognozēja vēl pirms konkursa sākuma, saglabāja arī pēc tam, kad nosacīti pārkāpa konkursa noteikumus, pēc uzstāšanās paužot savu nostāju par karu Ukrainā. Citkārt šādā situācijā dalībnieki piedzīvotu diskvalifikāciju, taču šoreiz konkursa rīkotāji, komentējot notikušo, sacīja, ka tas vairāk ir humāns, ne politisks solis.

Šī nav pirmā reize, kad Eirovīzijas rezultātus dēvē par politisko balsojumu — par tādu tika uzskatīta ukrainietes Džamalas uzvara 2016. gadā, lai gan citu valstu izpildītāji tika vērtēti daudz augstāk, un krievus, kas tajā gadā konkursā piedalījās, jau tad tas pamatīgi sadusmoja. Katrā ziņā pēc Krimas aneksijas 2014. gadā arī Eirovīzijā abu valstu attiecības pamatīgi sabojājušās. Savstarpējo konkurenci konkursā ietekmējušas arī Armēnijas un Azerbaidžānas attiecības, kā arī karš Gruzijā.

Tāpat sākotnēji apolitiskajam konkursam politisku nokrāsu piedod tas, ka pagājušajā gadā konkursā neļāva piedalīties Baltkrievijai tās diktatora Aleksandra Lukašenko režīma īstenoto cilvēktiesību pārkāpumu dēļ, šogad — Krievijai pēc sāktā noziedzīgā iebrukuma Ukrainā.

Manuprāt, politisku pieskaņu šim konkursam dod arī tas, ka arvien vairāk dziesmu tiek izpildīts mūziķu dzimtajā valodā, un arī tas, ka arvien biežāk šajās dziesmās ieskanas vietējās folkloras, tautas dziesmu motīvi. Tas ir gan riskanti, gan drosmīgi — dziedāt savu dziesmu valodā, kuru saprot tikai tavi tautieši. Tas nozīmē, ka melodijai un izpildījumam jābūt tik spēcīgam, lai tā spētu aizraut, pat nesaprotot vārdus, teksta vēstījumu. Jāsaka gan, ka ukraiņu grupas izpildītā dziesma konkursa laikā mani neuzrunāja, taču, kad vēlāk to noskatījos internetā jau kopā ar videoklipu, tā atstāja spēcīgu iespaidu. Situācijā, kad ukraiņi uz dzīvību un nāvi cīnās par savu dzimteni, piedalīšanās Eirovīzijā ir ļoti simboliska.

Pasaules notikumi rāda, ka, lai kā mums gribētos, pilnībā izvairīties no politiskās ietekmes arī kultūrā, mākslā, mūzikā nav iespējams. Bet varbūt tas ir jāizmanto, lai aiznestu vēsti pēc iespējas plašākai auditorijai.