Kā pavasarī “pabarot” dārzu

Pēc garās ziemas esam noilgojušies pēc darba dārzā. Arī dārzam tāpat kā cilvēkam ir vajadzīga barība. Kā pavasarī pabarot dārzus, siltumnīcas un tajos augošos augus, stāsta agronome un mikrobioloģe Jūlija Vilcāne.
Augiem jādod tas, kas vajadzīgs
Agronome uzsver, ka attiecībā uz mēslošanu svarīgi saprast — Latvijā pārsvarā ir skābas augsnes, taču ne visur. Piemājas dārzos, kur bieži lieto pelnus, tā var būt ar optimālu pH. “Mani pieaicināja apskatīties avenājus, kam ir jau septiņi gadi un vajadzētu būt ražas pilnbriedā, bet tie neaug un neražo. Pirmais, ko izdarījām, notestējām augsni. Tā bija skāba — pH līmenis bija 4,2, normāli būtu 6, avenēm — pat 7. Tikai kaļķojot augsni un pievienojot kālija magnēziju — elementu, kā trūka, tika panākts, ka avenāji sāka augt un tos neizara, sāka cītīgāk mēslot un veikt augu aizsardzību. Daudzgadīgiem augiem tas ir svarīgi,” saka J. Vilcāne.
Bieži vien cilvēki uzskata, ka minerālmēsli ir inde un negrib tos izmantot savos dārzos, bet tajā pašā laikā grib lielus, sulīgus augļus un domā, ka šķirne ir nederīga. Gurķi rūgti, tomātiem melni “deguntiņi”, kāpostiem tukši vidi. Tas tāpēc, ka nedodam augiem to, kas tiem ir vajadzīgs. “Mūsdienās šķirnes ir selekcionētas tā, lai tās dotu ražu, bet tām attiecīgi vajag arī “ēdienu” un mikroelementus. Ja kaut ko no tā izlaižam, nav godīgi prasīt no augiem lielu ražu, bet neko daudz neieguldīt. Tādēļ svarīgi sabalansēt minerālmēslu izmantošanu un dabīgo mēslošanu, jo nepieciešama ilgtspējīga mēslošana,” stāsta agronome.