Vai lamuvārdu lietošana ir kārtējā modes lieta?

Kopš publiskajā telpā izskanēja “novēlējums”, kurp doties Krievijas kuģim, šķiet, rupjības sākušas birt kā no pārpilnības raga. “Novēlējums” tika uzņemts ar sajūsmu un radoši attīstīts vietās, kurās līdz tam nekas tāds netika piedzīvots. Kā piemēru var nosaukt gājienu Ukrainas atbalstam, kurā piedalījās arī Valsts prezidents. Vai karadarbības Ukrainā dēļ pastiprināsies lamuvārdu lietošana gan sadzīvē, gan ārpus mājām? Ielūkojoties internetā, bieži redzamas fotogrāfijas no piketiem vai citām pretkara aktivitātēm, un daudzos plakātos arī “novēlējums”, kur doties Putinam.

Vēl vairāk pārsteidz sabiedrībā zināmu cilvēku ieteikums tagad, kara laikā, nesodīt par necenzētas leksikas lietošanu. Sodīt, protams, nevajadzētu, bet arī ne attaisnot. Valodniece Aiga Veckalne teic, ka saistībā ar pēdējā laika notikumiem daži lamuvārdi ir leģitimizējušies un tos ir sākuši lietot cilvēki, kas agrāk publiskā telpā to nedarītu. Viņa uzskata, ka tā ir protesta forma, ar ko mēs paužam attieksmi pret Krievijas agresiju, un lamuvārds aizpilda to funkciju, ko citi valodas līdzekļi nespēj paveikt. Labi, sarunvalodā var pasprukt kāds rupjāks vārds, bet vai tas ir pieņemami lietišķajā saskarsmē? Es domāju, ka šis ir īstais brīdis, lai no tiem atbrīvotos, nevis lietot visur, kur pagadās, ar to attaisnojot savu attieksmi.

Vai lamuvārdu lietošana ir kārtējā modes lieta un sāk pamazām atdzimt? Vai, karam beidzoties, tie izzudīs paši no sevis? Tā gribu pajautāt tiem, kas tā uzskata. 50 okupācijas gadi ietekmējuši arī valodu, diemžēl no sliktākās puses. Sarunvalodā “daudzstāvu” vārdi tā arī neiziet no modes. Ja ieklausās skolasbērnu valodā, arī tā piesārņota ar lamuvārdiem. Bet ir jaunieši un gados vecāki vīri, kuri, šķiet, aiz katra vārda nelietojot b… un h…, vispār neko nespēj pateikt. Tāpēc neticu, ka, karam beidzoties, valoda attīrīsies un šie vārdi pazudīs no mūsu valodas.

Protams, lietot lamuvārdus nevarēs aizliegt ar likumu, jo ar aizliegumiem neko panākt nevar. Bet, pirms tos spert ārā no mutes, varbūt padomāt, vai to vajag? Vai tas mūs bagātina vai, gluži pretēji, degradē? Vai, lietojot šīs rupjības, paužot attieksmi pret Krievijas rīcību, paši nekopējam agresoru domāšanu un uzvedību?