Aizliegumi un ažiotāža ap pieminekli sašķeļ sabiedrību

Ažiotāža ap Uzvaras pieminekli Rīgā man atgādina absurdu teātri. Valsts policija, kurai būtu jānodarbojas ar noziedzīgu nodarījumu atklāšanu, tagad apsargā pieminekļa teritoriju un nevienu nelaiž tam tuvumā, it kā tur būtu notikusi kāda liela mēroga avārija, slepkavība vai tas būtu kāds stratēģiski svarīgs kodolobjekts. Manuprāt, bezjēdzīgi tiek izšķiesti valsts resursi, nodokļu maksātāju nauda. Policija skaidro — lai nebūtu politiskās situācijas eskalācijas. Tā vien šķiet, ka ažiotāza ap pieminekli šobrīd ir ļoti neapdomīgi vai mākslīgi izraisīta. Ja 9. maijā ziedu nolicējiem netiktu pievērsta tik plaša mediju uzmanība, ja nākamajā dienā ziedi nebūtu tik brutāli un civilizētai sabiedrībai nepieņemami aizšķūrēti ar traktoru, nekādas eskalācijas nebūtu. Un diez vai 1500 cilvēku tad protestētu pie Latvijas vēstniecības Maskavā pret aizliegumu nolikt ziedus Rīgā.

Kad Saeimas deputāts Aldis Gobzems savā autobusā brauca pa Latvijas pilsētām, kad viņu saslēdza rokudzelžos, mediji ažiotāžu neradīja, vērību tam nepievērsa. Tātad var arī nepievērst uzmanību, ja to nevēlas. Vai kāds toreiz bija devis rīkojumu klusēt? Šis “kāds” varēja izdot arī rīkojumu ziedu nolikšanu pie pieminekļa nepārvērst par rītā un vakarā tik plaši atspoguļotu ažiotāžu. Jo tika panākta liela pretestība, dusmas, naids, un nākamajā dienā pēc traktora brutālā brauciena ziedu paklājs tika atjaunots. Dažs domā, ka traktora izdarības bijušas speciāli noorganizēta provokācija. Nepārdomāti, muļķīgi lēmumi vai provokācija. Kādi vēl ir varianti?

Neatbalstu padomju varas un kara slavināšanu, tomēr ar tagadējām darbībām tiek panākts pretējs efekts. Ar tām nevar noslaucīt mums nepieņemamo vēstures izpratni daudzu cilvēku prātos un palielināt valsts drošību, bet tiek sašķelta sabiedrība. Ja piemineklis tiktu nojaukts, gan jau ziedu nolicēji puķu paklāju izveidotu turpat.

Var dabā fiziski kaut ko norobežot ar sētām, žogiem un policistu rindām, var nojaukt pieminekļus, izdot likumus un izdomāt sodus par padomju varas slavināšanu, tomēr nav iespējams uzcelt sētas un žogus to cilvēku, ziedu nolicēju, galvās, kas domā citādāk. Ja viņi mentāli dzīvo padomju laikā, Krievijā, kā viņus no turienes izdabūt laukā? Pavēles, rīkojumi, likumi nav valdnieki pār cilvēku domām, prātiem. Būtu jārīkojas daudz gudrāk.