Sējas laiks gan zemniekiem, gan politiķiem

Zemnieki pavasarī gatavo augsni sējai, savukārt politiķi sākuši gatavot augsni gaidāmajām vēlēšanām. Tas nozīmē, ka būs vairāk norūpējušies par potenciālajiem vēlētājiem. Nu jau gandrīz teju mēnesi ziņas ņirbēt ņirb no skaitļiem, kas attiecas uz pensionāriem un maznodrošinātajiem. Nekas gan vēl nav pieņemts un galīgi aprēķināts, bet ministri jau steidz skaidrot, kā nu būs. Dažkārt skaidrojumi ir tik neprecīzi definēti, ka lasītāji lūdz palīdzību “Staburagam”, piemēram, jautā, vai patiešām pensijas indeksācijas rezultātā tiks palielinātas par 200 eiro tiem, kas saņem mazāk par 300 eiro. Droši varam apgalvot, ka tādā leiputrijā nedzīvosim. Ja arī tāda summa figurēs, tad tikai kā vienreizējs pabalsts. Labklājības ministrija šādu vienreizēju maksājumu piedāvā veikt katru gadu. Bet, vai nebūs tā — ko šī Saeima pieņems, to nākamā atcels, vēl vairāk rēķinoties ar to, ka pagaidām esam neprognozējamas nākotnes priekšā. No milzīgās solījumu gūzmas puslīdz reāls šķiet fakts, ka pensiju indeksāciju šogad paredzēts veikt 1. septembrī, nevis 1. oktobrī. Tā attieksies uz aptuveni 563 000 iedzīvotāju.Vēl pagājušajā nedēļā Labklājības ministrija norādīja uz ieceri no 2023. gada palielināt minimālo algu līdz 640 vai 700 eiro. Protams, kurš gan negribētu vairāk, skaitļus jau var rakstīt kaut ar četrām nullītēm, bet ieceres taču jāsamēro ar iespējamo. “Mēs negribam palikt situācijā, ka esam ar otru zemāko minimālo algu ES aiz Bulgārijas un arī strauji atpaliekam no Lietuvas un Igaunijas, kur algai “uz rokas”, atšķirība jau ir 150 eiro apmērā,” tā pagājušās nedēļas koalīcijas sadarbības sanāksmē pauda labklājības ministrs Gatis Eglītis. Viedi vārdi, tikai nezin kāpēc tādus dzirdam tikai tagad. Šonedēļ Labklājības ministrijas sagatavotajos sešos priekšlikumos, lai izdevumu kāpuma apstākļos atbalstītu iedzīvotājus, īpaši mazāk aizsargātās grupas, ieteikums minimālo algu palielināt gan līdz 640 vai 700 vairs nefigurē. Vienā no pagājušajā nedēļā notikušajām koalīcijas sēdēm labklājības ministrs uzsvēra, ka 1. jūlijā stājas spēkā neapliekamā minimuma pieaugums (no 330 līdz 500 eiro). Tas palīdzēšot mazo pensiju un mazo algu saņēmējiem. Politiķis gan nepateica, ka vismazāko pensiju saņēmēju maciņā neieripos neviens cents. Pirms gada mazāk nekā 200 eiro saņēma 46 538 pensionāri, bet no 200 līdz 300 eiro — 65 676 pensionāri. Viņiem neapliekamā minimuma pieaugums neko nepalīdzēs. Lai kādi arī būtu solījumi, par izskanējušo ierosinājumu pieņemšanu vēl jālemj gan valdībai, gan Saeimai 2023. gada valsts budžeta projektā.